Kā zināms, Common Rail dīzeļu sprauslām, uzstādot tās uz dzinēju pēc remonta vai uz konveijera, ir nepieciešama tāda procedūra kā koda pierakstīšana. Kas tas ir par kodu, priekš kam to vajag un kas būs, ja to nedarīt, mums pastāstīja Distehnika kompānijas pārstāvji.

Pirmo reizi sprauslu kodēšanu pielietoja kompānija DELPHI, bet bija tas 2001. gadā. Toreiz tās bija C2l tipa sprauslas, kuru kods sastāvēja no 16 burtiem un cipariem. Priekš kam vispār ir vajadzīgs kods, un kas tas tāds ir? Vienkāršoti izsakoties, kodā ir spraulsas tehniskie parametri, un uz šī koda pamata borta kompjūters zina, kā pareizi vadīt katru sprauslu. Ir nācies dzirdēt izteicienus par to, ka sprauslu kodēšana sarežģīja to remonta un regulēšanas procesu. Patiesībā – otrādi. Bet, par visu pēc kārtas.

Konstrukcija un parametri

Mūsdienu dīzeļos tiek izmantotas sprauslas ar eletrisko vadību. Tādas sprauslas darbojas daudz ātrāk un precīzāk. Viss tas ļauj palielināt dīzeļu atdevi, uzlabot degvielas taupību, samazināt darbības troksni un kaitīgo izmešu daudzumu. Sprauslas darbojas pie ļoti liela spiediena (līdz 2000 Bāriem) un ar ļoti lielu ātrdarbību – vairāki iesmidzināšanas impulsi viena darbības ciklā, tas ir − virzuļa gājiena laikā. Tas ir, no sprauslām tiek prasīta augsta precizitāte.

Šis ir DELPHI sprauslu pārbaudes stends, kurš atrodas Distehnika cehā. Bildē – pārbaudes process, pēc kuras rezultātiem stends ģenerē sprauslas kodu, kurš pēc tam tiek iestatīts dzinēja vadības blokā.

Kompānija Distehnika darbojās kopš 1992. gada. Pamatspecializācija – vieglo un kravas auto dīzeļdegvielas aparatūras remonts. Remonts tiek veikts uz savām ražošanas jaudām, ar mūsdienu itāļu un angļu aprīkojumu. Uz doto momentu, uzņēmumam Distehnika ir DELPHI autorizēts dīzeļcentra statuss – viena no pasaules vadošajiem dīzeļdegvielas aparatūras piegādātājiem autorūpnīcām.

Katrai sprauslai ir svarīgu parametru rinda, piemēram, iesmidzināmās degvielas daudzums, atvēršanās laiks, iesmidzināšanas aizture u.t.t. Runa iet par mikroniem un milisekundēm. Dabiski, ka visām sprauslām dzinējā jādarbojas saskaņoti. Mazākā nesaskaņa samazina motora atdevi, izraisa skaļāku darbību, palielina degvielas patēriņu u.t.t.

Turklāt, pat uz tehnoliģiski visattīstītākām mūsdienu iekārtām nav iespējams izgatavot divas vienādas sprauslas. Bet, ja tās kaut cik atšķiras, tad kā ir ar saskaņotas darbības nepieciešamību? Tas ir elementāri, un atrisināts tiek tieši ar kodēšanu.

Kas ir ierakstīts kodā

Sprauslas kods – tās atšķirības no etalona parametriem. Vienkāršoti izsakoties, ir atskaites punkts – tā saucamās «ideālās sprauslas» parametri. Pēc izgatavošanas vai remonta, katra sprausla tiek testēta uz speciāla stenda. Šis stends pēc vairākiem desmitiem parametriem pārbauda, kādā mērā testējamā sprausla atšķiras no etalona un uz kādu pusi. Uz pārbaudes rezulātu parametriem, tiek ģenerēts kods, kas var būt parādīts, piemēram, uz uzlīmes, kura ir uzlīmēta uz sprauslu.

Uzstādot sprauslu uz dzinēju, mehāniķis ar testera palīdzību ievada šo kodu dzinēja vadības blokā. Dzinēja vadības bloka atmiņā arī glabājas «etalona sprauslas» parametri. Saņemot reāli saražotās sprauslas kodu, vadības bloks saprot, kur un kā tas atšķiras no etalona: par cik un uz kādu pusi ir nepieciešams koriģēt tās darbību. Piemēram, kaut kur samazināt iesmidzināšanas aizturi, kaut kur padot uz šo sprauslu garāku elektrisko signālu. Citiem vārdiem sakot, katra sprausla tiek vadīta individuāli, atkarībā no parametriem. Tā arī tiek panākta vienmērīga dzinēja darbība.

Starp citu, tieši elektriskā regulējuma iespējamība, ar koda palīdzību, ļāva mūsdienu sprauslas padarīt kompaktākas un lētākas ražošanā, kā arī vairākkārt vienkāršākas uzstādīšanā. Sprauslā samazinājās detaļu skaits. Agrāk, piemēram, sprauslu koriģēšana tika veikta mehāniski – konkrēti, regulējot vairākas regulēšanas paplāksnes. Kodētām sprauslām regulējošo elementu ir palicis mazāk.

Ja kods nav ievadīts

Jebkurai sprauslai ir savs resurss un agri vai vēlu tai būs nepieciešams remonts. Remonts, parasti, tiek domāts ar dažu detaļu – smidzinātāja, vārsta, apakšējās skrūves - nomaiņu, pēc kā sprauslas parametri nedaudz mainās. Bet, ja tā, tad uz speciālā stenda ir nepieciešams ģenerēt jaunu kodu un jau to ievadīt dzinēja vadības blokā.

Diemžēl, daži autoservisi jauna koda ievadīšanu neņem vērā: kāds − nezināšanas dēļ, kāds – dēļ tā, ka nav nepieciešamā aprīkojuma, bet cits – dēļ negodprātīguma, sprauslās vienkārši mainās detaļas, un tad tās tiek liktas uz mašīnu. Iedarbina dzinēju, un to uzreiz sāk stipri purināt. Šajā laikā elektronika mēģina haotiski saprast, kādas sprauslas tā vada. Beigu beigās, gudrs borta kompjūters kaut kā nokoriģēs novirzi un dzinēja darbība sāk atgādināt normālu. Reizēm šis process prasa vairākus mēģinājumus, un var aizņemt 2…3 stundas.

Auto īpašniekam cenšās nerādīt to, savādāk viņam paliks žēl savas mašīnas. Vai nu saka, ka tam tā jābūt – sak, tā notiek adaptācija. Diemžēl, tāda «adaptācija», negarantē normālu tālāku dzinēja darbību. Āķis, tiesa gan ir tāds, ka īpašnieks uzreiz var nesaprast, ka motors darbojās ne tā kā vajag. Daļēji nostrādā psiholiģiskais efekts: nereti šķiet, ka pēc servisa spēkrats brauc ievērojami labāk. It īpaši, ja pirms tam tas brauca pavisam slikti.

Starp citu, reizēm mašīnas īpašniekam vispār saka, ka viņa auto sprauslas nevajag pierakstīt. Sak, šī procedūra ir nepieciešama tikai DELPHI sprauslām. Tikai tas ne gluži ir tā. Pēc DELPHI, sprauslas ar kodu sāka ražot arī citi pasaulslaveni ražotāji - Bosch, Denso, VDO. Citiem vārdiem sakot, sākot ar 2003...2005. gadu, visām sprauslām ir nepieciešama koda ievadīšana borta datorā.

Sekas un secinājumi

Pats interesantākais var sākties pēc tam. Borta kompjūters pēkšņi pats no sevis sāk izdot kļūdas. Kāpēc - nav skaidrs, mašīna it kā brauc normāli. Ir zināmi gadījumi, kad īpašnieks nepievērsa šī kļūdām uzmanību, bet vienā jaukā dienā auto vienkārši noslāpa un atteicās iedarbināties. Cilvēks atveda spēkratu uz servisu, kļūdas tika izdzēstas, bet tad vēsture atkārtojās.

Kur iemesls? Viss ir izskaidrojams: kļūdas parādās nekorektas un nesaskaņotas nepierakstīto sprauslu darbības dēļ. Šīs kļūdas sakrājās borta kompjūtera atmiņā, kura diemžēl nav bezizmēra un tiek pārpildīta. Bet mašīna slāpst.

Šīs ir tikai redzamās sekas. Uz kaut kādām automobiļu markām tās parādās vairāk, bet uz kaut kādām – mazāk. Bet neredzamās, bet nopietnākas sekas parādās visām. Ja sprauslas darbojās nekorekti, notiek nepareiza maisījuma veidošanās, var rasties detonācija un citas nelabas priekš motora lietas. Nemanāmi izaugušais degvielas patēriņš un jaudas zudums – tas jau ir pats par sevi saprotams.

Regulāri nolasot dažādu devēju (lambda-zonde, detonācijas devējs u.t.t) rādījumus, borta kompjūters dabiski mēģina koriģēt dzinēja darbību gaitā. Tikai to darīt ir nepieciešams nepārtraukti un intensīvi. Cik tāda darbība ir noderīga motora resursam – retorisks jautājums.

Interesanti, ka koda ievadīšana nav papildus maksas pakalpojums. Jauna koda ģenerācija uz nepieciešamās iekārtas tiek veikta automātiski, sprauslas testēšanas laikā. Vai var braukāt ar nepierakstītām sprauslām? Teorētiski var mēģināt. Var arī uz pusnolaistām riepām braukāt, ja nav žēl. Ja nav žēl dzinēju, var nepierakstīt sprauslas.