sekojiet mums Facebook  
Renault Kadjar
 

2015. gada jūlija vidū krosovers Renault Kadjar nonāca līdz Latvijai. Mēs paņēmām spēkratu uz testu, bet mūsu redakcijas kolektīva darbinieki un kolēģi dalījās savos iespaidos par to.

Ievads

Automobilis tiek piedāvāts trijās komplektācijās: Life, Zen un Intence. Saskaņā ar dīleru cenu listi, maksa par Renault Kadjar Latvijā uz 2015. gada jūliju ir 19 990 29 990 Eiro, atkarībā no versijas.

Mēs testējām auto ar 130 z.s. dīzeli un pilnu piedziņu, Intence komplektācijā. Aprīkojuma sarakstā gaismas diožu lukturi, R-Link 2 multimēdiju sistēma ar sensoru ekrānu un balss vadību, Start-Stop sistēma, iezīmējuma un telpas ap auto kontroles sistēma, kruīza kontrole un daudz kas cits.

Automašīnu testam piešķīra kompānija Euro-Auto, Rīga, Latvija.

Testētāju viedokļi

Renault Kadjar ir uzbūvēts uz vienas platformas ar Nissan Qashqai (attēlā pa labi). Tomēr modeļi nedaudz atšķiras pēc gabarītiem un motoru gammas.

Renault Kadjar garums 4449 mm (par 72 mm vairāk nekā Nissan), platums 1836 (+30 mm), riteņu bāze analoģiska: 2646 mm. Salīdzinājumā ar Nissan Qashqai, bagāžnieks tika palielināts no 430 uz 472 litriem, bet maksimālais tā apjoms ar saliktu aizmugurējo sēdekļu rindu 1478 litri. Klīrenss 200 mm (-10 mm), iebraukšanas un nobraukšanas leņķi 18 un 28 grādi. Kadjar var uzstādīt riteņu diskus līdz 19 collām. Spēkrata masa bez pasažieriem un bagāžas 13061536, atkarībā no versijas.

Ir tikai viens benzīna dzinējs: 1.2 l, 130 z.s., 250 Ņm. Šādam motoram līdzi nāk 6-pakāpju mehāniskā PK, bet piedziņa tikai priekšējā. Versija ar 1.5 l dīzeli (110 z.s., 260 Ņm) var tikt komplektēta gan ar mehānisko, gan ar robotizēto 6-pakāpju PK. Piedziņa arī priekšējā. Kadjar ar 1.6 l dīzeli (130 z.s., 320 Ņm) tiek komplektēts tikai ar mehānisko PK, bet ir izvēle starp priekšējo un aizmugurējo piedziņu.

 

Renault Kadjar tika izmēģināts ģimenes automobiļa statusā visās dzīves situācijās: sākot ar braucieniem uz veikalu un beidzot ar pikniku.

Bet, lai mans viedoklis būtu objektīvs, tika izjautāti arī mājinieki: kas patika mašīnā, bet kas nepatika. Pēc vispārēja viedokļa, pozitīvu momentu mašīnā ir daudz vairāk.

Augstā vadītāja sēža nodrošina labu pārskatu visos virzienos. Vadības orgāni atrodas savās vietās, un tie ir ērti izmantošanā.

Visus ģimenes locekļus iepriecināja fakts, ka aizmugurē ir plaši (sk. foto). Iepriecināja arī mašīnas tūrisma iespējas, izbraucot uz dabu.

Bet man nepatika Renault Kadjar elektriskais ierīču panelis. Visādu displeju jau tā ir pārāk daudz apkārt. Pa ceļam uz darbu un atpakaļ gribētos no tiem atpūsties.

Tomēr kopumā spēkrats atstāja nesliktu iespaidu. Šis ir lielisks ērta un labi pārdomāta automobiļa piemērs.

Starp citu, man reiz bija doma doties ar auto garā ceļojumā, gandrīz vai apkārt pasaulei. Vai es to darītu ar šādu automobili? Domāju, ka jā.

Atslēga atgādina modernu aksesuāru. Tās lielais izmērs laba lieta: nepazudīs kabatā. Iekšā baterija un vienkārša atslēga, ja radīsies nepieciešamība atvērt durvis manuāli.

130 z.s. dīzelis priecē ar savu dinamiku. 320 Ņm tas ir nopietni. Starp citu, pusotras reizes vairāk nekā gammā esošam analogas jaudas benzīna motoram. Vēl viens pluss šis dzinējs jau pietiekami ilgu laiku tiek izmantots uz daudziem citiem Renaut / Nissan, kā arī uz dažiem Mercedes-Benz modeļiem. Citiem vārdiem sakot, motors ir laika pārbaudīts.

Automobilī viegli apsēsties un izkāpt. Renault Kadjar salons pietiekami liels, un pat ar ražena auguma vadītāju, aizmugurējiem pasažieriem nerodas diskomforts. Starp citu, attēlā redzamie paklājiņi-siles izskatās ne visai estētiski, tomēr patiesībā tas ir diezgan labs risinājums: sliktā laikā netīrumi no apaviem neizplūdīs pa visu salonu.

Elektriskais ierīču panelis, kurš man nepatika, kopumā ņemot nav tik slikts. Tas sniedz bezgalīgas robežas jaunradei. Sākot ar krāsu gammas, fontu un piktogrammu izvēli un beidzot ar lielu attēlojuma parametru kopumu. Kaut gan, daudzi parametri lieki. Piemēram, ar bultiņu ir parādīti absolūti lieki, manuprāt, jaudas un griezes momenta rādījumi. Labāk būtu izveduši vecmodīgos, bet ierastos un vairāk aktuālos eļļas spiediena un borta tīkla sprieguma parametrus.

Aizmugurējiem pasažieriem ir labi arī braukšanas laikā: no ceļiem līdz priekšējā sēdekļa muguriņai pietiekami liela atstarpe. Un priecē fakts, ka pat masīvos apavos ieģērbtas pēdas viegli ierūmēsies zem priekšējo krēslu.

Braucienam uz pikniku, mašīna ir sagatavota labi. Virsbūves sānu detaļu apakšējā ārējā puse aizsargāta ar plastmasu, kas samazina kaitējumu no zem riteņiem lidojošiem akmeņiem. Lielais klīrenss un stingrā piekare ļauj tikt diezgan tālu. Lielais bagāžnieka jumts var kalpot par nojumi pret lietu vai ēdiena sagatavošanai.

Īpaši jāizceļ bagāžnieks. Tas ir ne tikai liels, bet arī ērts. Grīda ir sadalīta šķērseniskās sekcijās. Tās var pacelt un nofiksēt vertikālā stāvoklī. Rezultātā iegūtā kaste ideāli der, lai pirkumi no lielveikala neizkaisītos pa visu bagāžas nodalījumu.

Caurspīdīgs jumts kombinācijā ar ērtu aizmugurējo dīvānu spēj apburt pat pret auto vēsu pasažieri.

Pēc piknika palikt dabā nakšņot? Vienkārši. Nav līdzi telts? Nav nelaime. Ja saliek aizmugurējos sēdekļus, tad rezultātā iegūtais apjoms pārvērš mašīnu gandrīz par kemperi. Liels pluss saliktie aizmugurējie sēdekļi veido gandrīz taisnu grīdu. Bet galvenais, ka iekšpusē ir plaši. Pat neņemot vērā savu raženo augumu, es varētu diezgan labi izgulēties, nesaliekot priekšējos sēdekļus. Pietiktu vietas arī stūrmanei. Var gulšņāt un pa caurspīdīgo jumtu vērot zvaigznes. Romantika!

Nezinu, kā uzvedās versijas ar citiem dzinējiem, bet šī man iepatikās: 10.5 sekunžu ieskrējiens 0...100 km/h ir ticams.

Es pārbaudīju, kaut arī nedaudz primitīvā veidā: izbraucu uz trasi, apstājos, ieslēdzu hronometru telefonā un ieskrējos līdz 100 km/h. Principā, deklarētajā laikā daudz-maz iekļāvos. Starp citu, ātri ieskrienoties, iepriecināja īsgaitas pārnesumu pārslēgšanas mehānisms.

Pa šķēršļotu apvidu es spēkratu īpaši nemocīju: tomēr tas ir krosovers, nevis bezceļnieks. Man nebija mērķa saprast, uz ko automobilis ir vispār spējīgs. Drīzāk bija interesanti, uz ko tas ir spējīgs, nesabojājot savu plastmasas apkari.

Jā, 200 mm klīrenss tas ir neslikti, tomēr priekšējā pārkare par lielu, kas pasliktina ģeometrisko caurejamību. Turklāt, nosaukt Kadjar par bezpalīdzīgu nevar: labas vilkmes dīzelis kombinācijā ar pilnu piedziņu un Lock režīmu ļaut izbraukt tur, kur vienkāršais vieglais auto diez vai tiks cauri.

Lai atrastu interesantāku vietu, es ielīdu dziļā mežā, bet nožēloju to. Braucot pa šauru mežā stigu, telpas ap auto kontroles sistēma ļoti nervozēja un nepārtraukti pīkstēja, katru zariņu uztverot kā šķērsli. Bet es, protams, nervozēju no katra pīkstiena. Pareizāk sakot, nevis no pīkstēšanas, bet no tā, ka galvenais redaktors ļoti lūdza nesabojāt spēkratu testa laikā, un solījās skaļi lamāties, ja kaut kas salūzīs.

Tāpēc es izbraucu no stigas un turpināju testēt auto plašākā, bet ne mazāk šķēršļotā apvidū. Uzreiz pateikšu, ka man izdevās viss, ko gribēju izmēģināt, un automobilis palika neskarts. Tiesa gan, galvenais redaktors, paskatoties manu foto atskaiti, nez kāpēc tomēr lamājās. Bet ne skaļi.

Lija lietus. Zāle bija slapja un slidena, tomēr ar mugurpusi kalnā Kadjar uzbrauca viegli. Vai nu kalniņš nebija īpaši stāvs, vai nu laicīgi tika ieslēgts 4WD_auto režīms. Pat ne Lock. Automobilis uzbrauktu arī augstāk, bet bija risks sabojāt priekšējo buferi.

Ko patīk darīt off-road cienītājiem braukt ar spēkratu pāri baļķiem? Es arī nolēmu izmēģināt. Tomēr, atceroties norādījumus, es izvēlējos pieticīgāku baļķi.

Principā viss izdevās Kadjar viegli tika galā ar šķēršļiem. Blakus bija lielāka diametra baļķis, un man nav šaubu, ka auto tiktu galā arī ar to. Bet, vēl reizi atkārtošu: man bija uzdevums nesabojāt plastmasas apkari.

Braukt baļķiem virsū ar aizmuguri vieglāk, jo aizmugurējā pārkare īsāka.

Motora nodalījums ir aizsargāts no apakšas. Un tas ir pluss.

Mašīnai ir it kā divi raksturi. Līdz 2000 apgr./min Kadjar uzvedās mierīgi, bet 2 200 apg./min rajonā ieslēdzās turbīna, un notiek strauja paatrināšana.

Tiesa gan ikdienas braukšanā rodas daži jautājumi pie akseleratora iestatījumiem: dažos režīmos ir manāma turbobedre, it īpaši, ja vajag strauji paātrināties. Kaut gan pie tā var pierast. Ja no auto tiek prasīts straujums, tad jau iepriekš jātur dzinējs tonusā.

Sākumā automobilis var šķist pārāk stingrs: sīkas ceļa seguma savienojuma vietas piekare nodod diezgan detalizēti. Bet pietiek nobraukt par laukakmeni vai sasistu grunti un viss ir savās vietās: pat ar zema profila gumiju, piekares energoietilpība ir vairāk nekā pietiekoša.

Iepatikās tas, ka dažādi elektriskie palīgi palīdz neuzbāzīgi un nekaitina. Piemēram, es sākumā ar neuzticību izturējos pret elektrisko automātisko rokas bremzi, kura pati noņemas, kad mašīna sāk braukt. Bet pēc tam pieradu pie tās tādā mērā, ka tad, kad pārsēdos atpakaļ savā mašīnā, ar vienkāršo rokas bremzi, gandrīz vai sāku braukt to nenoņemot.

Start-Stop sistēma arī darbojas diezgan neuzbāzīgi. Apstājies pie luksofora mašīna noslāpst, izspied sajūgu dzinējs iedarbinās.

Multimediju navigācijas sistēmas lielākais pluss ar to var tikt skaidrībā, nelasot instrukciju. Interfeiss loģisks, bet piktogrammas uz 7 collu displeja lielas un skaidras. Turklāt, kā mūsdienās ir pieņemts, multimediju sistēmā ir ielikts vairāk nekā nepieciešams.

Kopsavilkums? Plusu spēkratam ir daudz vairāk nekā mīnusu, un kopumā Kadjar atstāj monolīta spēkrata iespaidu.

Krosovera priekšrocība attiecībā pret vieglajiem auto spēja ložņāt pa apmalēm. Kadjar tā ir attīstīta labi.


Pa sasitu grunti automobilis iet diezgan pārliecinoši. Tur, kur ar vieglo auto jārāpo ar 20 km/h, ar Kadjar iznāk braukt divreiz ātrāk, bez piekares caursites un acīmredzama diskomforta.

Lielās piktogrammas uz 7 collu sensoru displeja lasās labi. Gan multimediju sistēmas, gan divzonu klimata kontroles vadība intuitīvi saprotama, un neprasa īpašu pierašanu.

Ceļa zīmju nolasīšanas sistēma interesanta ierīce, tomēr tai akli uzticēties nevajadzētu. Ir CSN nianses, kuras sistēma nemāk ņemt vērā. Situācija: pilsēta, stāv ātruma ierobežojuma zīme 70 km/h. Pēc kāda laika ir krustojums, bet pēc tā zīmes, kura norāda uz citu ierobežojumu nav. Sistēma turpina rādīt, ka drīkst braukt ar 70 km/h, bet patiesībā aiz krustojuma, saskaņā ar CSN, atļautais ātrums tikai 50 km/h. Jo Noteikumos rakstīts, ka ierobežojuma zīmes darbības zona beidzas vai nu līdz ar zīmi, kura atceļ ierobežojumu, vai nu līdz ar apdzīvotas vietas sākumu, vai nu līdz ar tuvāko krustojumu. Starp citu, ja pārsniegt uz displeja norādīto ātrumu, tad zīmes piktogramma paliek sarkana. Kamēr sistēma nav nolasījusi nevienu zīmi, uz piktogrammas būs daudzpunkts. Izvēlnē aptuveni 30 valodas.

Salonā daudz nodalījumu dažādiem sīkumiem, bet to apjoms diezgan iespaidīgs. Kaste zem elkoņbalsta vien ir ko vērta! Starp citu, tā sastāv no diviem nodalījumiem.

Cimdu nodalījums arī nav maziņš.

Multimediju sistēma lasa failus arī no zibatmiņas un FM modulatora.

Divlīmeņu bagāžnieks ar noņemamiem plauktiem noderīgs risinājums.

Zem grīdas rezerves ritenis. Tas protams nav pilna izmēra rezerves ritenis, bet daudz labāk par tā neesamību un riteņu remonta komplektu tā vietā.

Pret jaunām mašīnām es pārsvarā izturos ar piesardzību. Pārāk daudz tajās ir visādas liekas un nepierastas elektriskās ierīces.

Jūs smiesieties, bet es ne uzreiz atradu spidometru. Pareizāk sakot, atradu tikai tad, kad man to parādīja.

Nepatika Start-Stop sistēma. Dažas reizes apmulsu pie luksoforiem: Start-Stop izslēdza motoru, bet, kad vajadzēja, atteicās iedarbināt to. Vai nu sistēma kaut kā ne tā ir konfigurēta, vai nu es kaut ko darīju nepareizi. Mēģināju tikt skaidrībā, bet atkal nevarēju normāli sākt braukt luksoforā, bet tāpēc nospļāvos un atslēdzu šo ierīci.

Motors ir elastīgs, dinamika manis pēc, pat pārlieku. Lieliska lieta sestais pārnesums: ekonomiskai braukšanai pa trasi tieši tas, kas vajadzīgs. No tik modernas mašīnas negaidīju tādu ietilpību.

It īpaši iepatikās saliekamais priekšējais sēdeklis. Manā auto tāda nav. Un man tā ļoti pietrūkst, kad ir nepieciešamība pārvest kaut ko garu.

Ko varu pateikt kopumā laba mašīna. Pats galvenais jaunmodīgais spožums un dažādas elektriskās ierīces nesabojāja būtiskāko: Kadjar palika godīga un praktiska automašīna visiem dzīves gadījumiem.

Mašīna krāmu veča sapnis. Bagāžnieks liels, bet tā transformācijas ērtas. Aizmugurējo sēdekli var salikt gan no salona, gan no bagāžnieka puses.

Bagāžnieka vāks paceļas augstu: galvu neatsitīsi.

Sēdekļu mehāniskie regulējumi vienkārši un saprotami. Uz priekšējā labā sēdekļa četri rokturi: ceturtais paredzēts muguras salikšanai.

Labais priekšējais sēdeklis ir izliekams uz abām pusēm: uz priekšu un atpakaļ.

Lai saliktu priekšējā sēdekļa muguru uz priekšu, ir nepieciešams noņemt pagalvi, savādāk tas ķeras aiz jumta. Pirms salikšanas jāsaliek arī muguru vertikāli.

Ar saliktu priekšējo muguru, būs vieta kravai, kuras garums ir virs 2.5 m. Aizmugurējo sēdekļu saliktās muguras veido ne pavisam taisnu grīdu. Bet ar to var samierināties.

Renault Kadjar izraisa simpātiju jau sava panorāmas jumta dēļ. Kaut gan arī bez tā priekšrocību pietiek. Gaitā mašīna paklausīga, gudra.

Mainot joslu, es sadzirdēju kaut kādu vibrējošu dūkoņu un sākumā nobijos. Pēc tam kolēģi pastāstīja, kā tā darbojas sistēma, kura seko ceļa iezīmējumam. Braucot pa šoseju, tā laikam ir noderīga funkcija, bet pilsētā tā man traucēja, tāpēc es to atslēdzu.

Iekšpusē klusi. Un pat braucot pa bruģakmeni, kratīšana nav jūtama. Automātiskā rokas bremze vienkārši atradums, it īpaši tādām aizmāršīgām personām kā es.

Liela priekšrocība ir tā, ka mašīna augsta: tajā tu iekāp, nevis ielien. Un krāsa laba: augstu un sarkanu automobili ir vieglāk atrast stāvvietā.

Iespaidi kopumā? Patīkams auto. Komfortabls iekšpusē un krāšņs no ārpuses. Turklāt, otrais moments nav mazāk svarīgs, kā man šķiet.

Spēkrata interjers, tīri asociatīvi, atgādina stingru dārgu uzvalku. Citiem vārdiem sakot, tanī nav nekā, kas būtu ārišķīgs, bet tajā pašā laikā ir viss, ka nepieciešams. Un pat vairāk. Daudzas detaļas pārdomātas līdz sīkumiem, kā šis mazais paklājiņš krūžu paliktņa izcilnī. Sakrājās putekļi vai kaut kas izlija? Var izņemt un izmazgāt.

Stikls aizņem diezgan lielu jumta daļu. Vajadzības gadījumā, to var aizvērt ar aizkariņu, kuru darbina elektropiedziņa.

Aizmugurējā skata kamera rāda skaidri un ir iestatīta labi. Bildi var viegli saprast: sarkana līnija tā ir aizmugurējā bufera robeža.

Pēcvārds (tas, kas palika aiz kadra)

Nav noslēpums, ka jebkura tamlīdzīga testa brauciena laikā, tiek taisītas simtiem fotogrāfijas, un pēc tam izvēlētas visveiksmīgākās. Bet gadījumā ar Renault Kadjar izvēlēties labākos attēlus nebija tik viegli. Tas ir viens no nedaudziem gadījumiem, kad pa īstam krāšņs automobilis var izrotāt jebkuru ainavu.

KIA Sorento