motoreļļas, Shell, моторное масло
   
 
motoreļļas, Shell, моторное масло

Pirms daudziem gadiem, eļļošanas materiāli un berzes virsmu mehāniskās apstrādes tehnoloģijas atpalika no mūsdienu analogiem. Tolaik vieglo automobiļu dzinēju deklarētais resurss bija 300-350 tūkstoši km, kaut gan tie kalpoja ilgāk. Lai arī mūsdienu eļļu un dzinēju ražošanas tehnoloģiju kvalitāte ir augstāka, motoru resurss ir palicis nemainīgs vai arī samazinājies. Kādi tam ir iemesli?

motoreļļas, Shell, моторное масло

Ieskats vēsturē

Tolaik pastāvēja Amerikas un Eiropas dzinēju būvniecības virzieni. Klasiskā ASV dzinēja pazīmes – liels apjoms, zemi apgriezieni, zema kompresijas pakāpe. Agregātu darba temperatūra bija 80-90ºC. Vecajā Kontinentā ražotie motori bija progresīvāki. Tiem bija 1.5-2 reizes mazāks darba tilpums, vieglāks vārstu mehānisms, lielāki maksimālās jaudas apgriezieni un kompresijas pakāpe. Darba temperatūra bija līdzīga: 85-95ºC.

Uzskatāmi piemēri ir GAZ (Volga), ar uzstādītiem amerikāņu konstrukcijas dzinējiem, un Žiguļi / Moskviči, ar Eiropas agregātiem. PSRS ražoto motoru kvalitāte bija zemāka nekā Rietumvalstu produkcijai. VAZ / Moskvič deklarētais motoru resurss bija 120-150 tūkstoši km. Kaut gan šie (it īpaši Volgas) agregāti bieži vien, bez remonta, nokalpoja ilgāk. Eiropā un ASV ražoto agregāti, bez kapitālā remonta, spēja veikt miljonu kilometru.

Tā laika dzinējos lēja minerālo eļļu. Tā ātrāk zaudēja savas īpašības nekā mūsdienu «sintētika», un tas tika kompensēts ar īsākiem eļļas nomaiņas intervāliem: par optimālu robežu tika uzskatīti 5000 km. Salīdzināt mūsdienu sintētiskās eļļas ar 1960-1970. gadu minerāleļļu ir tāpat kā viedtālruni pretstatīt kalkulatoram. Mūsdienu agregātu resursam vajadzētu būt ievērojami lielākam, taču tas tā nav. Tam ir vairāki iemesli.

motoreļļas, Shell, моторное масло

Temperatūra

Pirmkārt, mūsdienu motoru forsēšanas pakāpe pieaug un to darba temperatūra ir ievērojami augstāka. Tas ir gan efektivitātes (maksimālās atdeves no dzinēja saņemšanas), gan ekoloģijas jautājums. Piemēram, kopš 1990. gadiem vairāku Vācijas ražotāju agregāti tiek aprīkoti ar vadāmajiem termostatiem, kuri nodrošina paaugstinātu temperatūru režīmu, daļēju un nelielu slodžu apstākļos (tukšgaita, sastrēgums).

Sastrēgumā šāda motora temperatūra sasniedz 108-115 grādus, kas nodrošina karterī esošās eļļas temperatūru 120-130 grādiem. Šādi apstākļi motoreļļai uzliek papildus slodzi. Tas, starp citu, ir viens no galvenajiem iemesliem, kura dēļ tika pārtraukta minerāleļļas izmantošana; tā augstu temperatūru apstākļos noveco ātrāk.

motoreļļas, Shell, моторное масло

Viskozitāte

Mūsdienās pieaug eļļas ar zemu viskozitātes pakāpi izmantošanas īpatsvars. Tas tiek darīts, lai samazinātu kaitīgo izmešu apjomu. Šķidrāka eļļa izrāda mazāku pretestību, un dzinējam ir vieglāk darboties. Līdz ar to samazinās degvielas patēriņš. Šī paša iemesla dēļ motoru ražošanā izmantotais metāla daudzums samazinās un tie kļūst kompaktāki: to bloku sienas paliek plānākas, tiem ir pūte u.t.t.

Daudzos motoros tiek izmantoti sarežģīti gāzu sadales mehānismi, pa kuru kanāliem ir vieglāk izdzīt šķidru eļļu. Jo šķidrāka eļļa, jo plānāka eļļas plēve. Tiesa gan pastāv viedoklis, ka plānāka eļļas plēve sliktāk pasargā no berzes, taču šodien tas nav aktuāli.

motoreļļas, Shell, Jungent Latvia, моторное масло
   

Zemais pelnu saturs

Mūsdienu eļļām ir jābūt ekoloģiskām un tām ir «jādraudzējas» ar katalizatoriem un sodrēju filtriem. Tas nozīmē, ka to pelnu saturam ir jābūt zemam. Problēma ir tāda, ka zemais pelnu saturs tiek panākts, par trešdaļu samazinot kalcija-magnija paketi, kas tādā pašā mērā samazina mazgāšanas un disperģēšanas īpašību rezervi. Izņemot motoram kaitīgo blakus režīmu, tas paātrina gredzenu koksēšanos u.c. Turklāt tiek samazināta ne tikai mazgājošā, bet arī pretnodiluma pakete, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Mūsdienās arī eļļas nomaiņas intervāli ir lielāki, kas prasa to, lai tajā būtu papildus stabilizējošo piedevu pakete, kura ir pietiekoši agresīva pret gumiju un plastmasu. Lai arī mūsdienās gumija un plastmasa ir izturīgāka, tomēr piedevu negatīvā ietekme uz tām nav zudusi.

Kopsavilkums

Ekoloģiskās prasības paliek stingrākas. Tas autoražotājus liek strādāt pie fizikas likumu apiešanas. Tas pats attiecas uz eļļas ražotājiem. Kaut arī rezultātā mūsdienu eļļas nepagarina dzinēju mūžu, tās notur tos pieņemamā rāmī.

Kas būs nākotnē? Motoru konstrukcija paliks sarežģītāka, bet eļļošanas materiālu izstrādātājiem būs jāizgudro eļļas, kuras spēs izturēt augstākas slodzes. Taču ir pamatotas aizdomas, ka dzinēju resurss pēc 10-20 gadiem vēl vairāk samazināsies.

Starp citu, šodien arvien biežāk motora dārga remonta iemesls nav virzuļu-cilindru grupas nodilums. Mūsdienu iekšdedzes dzinēju kalpošanas laiku samazina sarežģītu un neizturīgu gāzes sadales mehānismu nodilums, kā arī vārstu blīvslēgu un ieliktņa iziešanu no ierindas. Kā jau tika minēts, sintētika nav tik nekaitīga attiecībā pret blīvslēgiem kā minerāleļļa. Īsāk sakot, ir jāmaksā. Arī par ekoloģiju.

   
   
   
ko vēl palasīt
Kā no dabas gāzes ražo motoreļļas,
vai kas ir Shell Pure Plus
motoreļļas, Shell, Jungent Latvia, моторное масло

Shell pārstāvis Latvijā - kompānija Jungent Latvija, kurā vairāk nekā 20. gadus darbojas Baltijas valstu tirgū. 2016. gadā Latvijā atsāk darbību Shell DUS tīkls, kuru pārvalda "BFRP" kompāniju grupa.

motoreļļas, Shell, Jungent Latvia, моторное масло

 

motoreļļas, Shell, Jungent Latvia, моторное масло
   

 

sagatavots: car-use.lv