Katalizators izplūdes kolektorā
Mūsdienu dzinēju problēmas

Mūsdienu dzinējus pieņemts saukts par vienreizlietojamiem. Plānsienu alumīnija cilindru bloki, augsta forsēšanas pakāpe un daudzi citi risinājumi, kurus izstrādātāji izmanto ekoloģisko prasību ietekmē un ekonomisku apsvērumu dēļ, it nemaz nepagarina dzinēja kalpošanas laiku. Starp faktoriem, kas samazina resursu, ir vēl viens, kas bieži netiek minēts: katalizatora atrašanās vieta maksimāli tuvu izplūdes kolektoram vai, pareizāk, to apvienošana vienā mezglā.  

Runa ir galvenokārt par automašīnām, kas atbilst ekoloģiskajiem normatīviem Euro 5 un augstāk. Kāpēc katalizators jāizvieto maksimāli tuvu izplūdes kolektoram? Lai tas ātrāk sasiltu aukstas palaišanas gadījumā. Ja katalizators atrodas tālāk no izplūdes kolektora, tad pēc aukstās palaišanas tas kādu laiku nepilda savas funkcijas, līdz sasniedz darba temperatūru. Protams, tajā laikā izplūdes toksiskums ir augstāks.

Katalizatora apvienošana ar izplūdes kolektoru labvēlīgi ietekmēja toksiskuma samazināšanos aukstas palaišanas gadījumā, taču dažām automašīnām pēc diezgan neilga laika parādījās virkne problēmu, kuras radīja katalizatora sagrūšana un palielināts eļļas patēriņš samazinātas kompresijas un skrambu dēļ cilindros.

Skrambas uz čaulu virsmas, kas radušās no katalizatora bojātā pildījuma putekļu iekļūšanas cilindros.

No kurienes skrambas? Kā tika noskaidrots, cilindros no bojātā katalizatora pildījuma iekļuva keramikas putekļi. Te rodas vairāki jautājumi: kas varētu būt šādas parādības cēlonis, kā veidojas šie keramikas putekļi, un kā vispār iespējama to iekļūšana dzinējā? 

Sagrūšana un putekļi

Pirmkārt: kādēļ katalizators sabojājas pirms laika, un kā tas notiek? Biežākie iemesli ir problēmas barošanas un aizdedzes sistēmās. Piemēram, nekorekti strādājošu sveču vai aizdedzes spoļu dēļ, vai arī augstsprieguma vadu caursites dēļ kādā cilindrā notiek aizdedzes pārtrauces. Nesadegusī degviela nonāk katalizatorā un tur sadeg.

Līdzīgi notiek, ja viena vai vairākas sprauslas pienācīgi nesmidzina, bet pārlej degvielu. Eļļas noņemšanas gredzenu nodilums vai iegulums vai vārstu blīvslēgu bojājums rada tādu pašu rezultātu, tikai katalizatorā jau sadeg motoreļļa.

Cilindros nesadegušās degvielas iekļūšanas dēļ katalizatora pildījums ne tikai sakūst, bet arī sagrūst, veidojot abrazīvus putekļus.

Minētās degvielas sadegšanas dēļ saķep katalizatora pildījums. Tomēr bieži vien tā nav vienkārši degšana, bet detonācijai līdzīgs process. Mikrosprādzieni sagrauj keramikas šūnas, rezultātā veidojas keramikas putekļi. Protams, izplūdes gāzu plūsmas spiediena ietekmē šo putekļu lielākā daļa nonāk katalizatorā, bet ne visi.

Putekļi cilindros

Dažādās interneta platformās raisās karsti strīdi. Tostarp tiek pausts viedoklis, ka katalizatora keramikas šūnu putekļi nekādā veidā nevar iekļūt dzinēja cilindros, jo izplūdes kolektorā ir spiediens katalizatora virzienā, proti, uz ārpusi. Tomēr pat daudzu autoražotāju dīleru centru tehniskajos reglamentos teikts, ka katalizatora bojājuma gadījumā ieteicams veikt cilindru virsmas apskati, lai noteiktu skrambu esamību.

Ir vairāki veidi, kā putekļi nonāk cilindros. Dzinējiem, kuriem ir gāzes sadales fāžu regulēšanas sistēma, eksistē tāds jēdziens kā vārstu pārsedze. Tas nozīmē – uz kādu īsu brīdi vienlaikus būs atvērti ieplūdes un izplūdes vārsti.

Kas notiek izplūdes kolektorā: izplūdes gāzes plūst nepārtrauktā plūsmā katalizatora virzienā? Ne gluži. Kolektora iekšpusē notiek zināma savirpuļošanās – procesu raksturo tāds fizikas jēdziens kā gāzu dinamika. Attiecīgi vārstu slēgšanas brīdī putekļi var iekļūt cilindros.

No katalizatora puses ir pretspiediens – jo vairāk aizsērējis katalizators, jo augstāks tas ir, un jo lielāka ir putekļu iekļūšanas iespēja. Protams, šādā veidā var iekļūt pavisam maz putekļu – tieši izplūdes spiediena un ļoti īsās slēgšanas fāzes dēļ. Taču ir vienkāršāki veidi: turbīna un EGR, kas to izplūdes gāzu daļu, kuras satur suspendētos putekļus, padod atpakaļ cilindros. Starp citu, arī turbīna cieš no keramikas putekļiem.

Ko darīt ar to visu? Teiksim tā: ja neiejaucas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu uzbūvē (par ko, starp citu, dažās valstīs jau soda), tad globāli – izdarīt nevar neko. Par laimi, problēma nav tik plaši izplatīta, tomēr tā ir sākotnēji ielikta konstrukcijā, un tās sekas ir pārāk dārgas, lai šo parādību ignorētu.

Turklāt pastāv liela iespējamība izvairīties no nepatikšanām, ja situāciju nepadziļina un korekti risina automašīnas apkopes jautājumus. Proti, vismaz jāuzpilda normāla degviela, jāmaina aizdedzes sveces saskaņā ar reglamentu, un pēc iespējas ātrāk jānovērš citi defekti, kas var ietekmēt barošanas un aizdedzes sistēmu normālu darbību. Un, ja nu nākas mainīt katalizatoru, – tad jāizvēlas normālas kvalitātes mezglu.