Drošības spilveni
Vēstures fakti un alternatīvi risinājumi

Mūsdienās ne visi atcerēsies, ka drošības spilvens tika izgudrots pirms vairāk nekā 70 gadiem, ka pirmā sērijveida automašīna ar airbag bija amerikāņu, bet uzņēmums Audi izstrādāja spilveniem alternatīvu sistēmu, kas tika izmantota XX gadsimta astoņdesmito deviņdesmito gadu modeļiem.

Ar kaut ko līdzīgu drošības spilvenam XX gadsimta četrdesmitajos gados tika aprīkotas dažas lidmašīnas, bet 1951. gadā divi inženieri – Džons Heriks ASV un Valters Linders Vācijā – gandrīz vienlaikus iesniedza patenta pieteikumus par šādām ierīcēm, kas bija paredzētas automašīnām. Viņu konstrukcijās tika izmantots saspiests gaiss, taču turpmākie izmēģinājumi parādīja, ka šādiem spilveniem nepiemīt vajadzīgā ātrdarbība un tāpēc tie nesniedz pietiekamu drošības līmeni.

1963. gadā Japānas izgudrotājs Jasuzoburo Kobori atrada risinājumu, kas tiek izmantots arī mūsdienās: spilvenu ar piropatronu. Iedarbojoties piropatronai, izdalās spēcīga gāzes plūsma, gandrīz momentāni piepūšot spilvenu. Nākamais izšķirošais brīdis bija 1967. gads, kad amerikāņu izgudrotājs Allens Brīds kā spilvena aktivizētāju izmantoja lodīšu sensoru, kurš pietiekami precīzi reaģē uz straujām ātruma izmaiņām, kas rodas trieciena gadījumā. Tai pašā gadā viņš savu izstrādi pārdeva koncernam Chrysler, tomēr airbag automašīnās pirmais sāka izmantot cits ražotājs.

1973. gada modeļa Oldsmobile Toronado – pirmais sērijveida automobilis pasaulē, kam tika piedāvāti drošības spilveni. Angļu valodā un pasaulē praksē vārds “spilvens” neiedzīvojās, lai gan sākotnēji sistēmu sauca par Air Cunshon Restrant System. Cunshon − angliski “spilvens”. Kā mēs zinām, iedzīvojās vienkāršākais vārds Airbag – gaisa maiss, par spīti tam, ka tajā nemaz nav gaisa.

1971. gadā Ford ar drošības spilveniem aprīkoja Taunus modeļu eksperimentālo sēriju, bet 1972. gadā tie pirmoreiz parādījās sērijveida automašīnai: tas bija 1973. gada modeļa Oldsmobile Toronado. XX gadsimta septiņdesmito gadu sākumā tika uzskatīts, ka drošības spilveni var aizstāt jostas un atbrīvot vadītājus no nepieciešamības piesprādzēties. Viens no pirmajiem, kurš sāka izplatīt ideju, ka spilveni ir jostu papildinājums, bija Mercedes-Benz.

1981. gadā S-Class modeļiem virsbūvē W126 parādījās opcionālais vadītāja drošības spilvens un sistēmai jau bija gandrīz tagadējais darbības algoritms: josta pievelkas, spilvens izplešas. Arī citi autoražotāji sāka ieviest drošības spilvenus, tomēr uzņēmums Audi nolēma iet citu ceļu, attīstot savu drošības sistēmu Procon-ten.

Mercedеs-Benz S-Class W126 – pirmā automašīna, kurā sistēma darbojas pēc mūsdienās līdzīga algoritma: vispirms tiek pievilktas drošības jostas, pēc tam iedarbojas drošības spilvens.

XX gadsimta septiņdesmito gadu vidū Audi uzņēma kursu uz premium segmentu. Tieši toreiz parādījās firmas slavenais sauklis: “Vorsprung durch Technik”, ko var tulkot kā “tehnoloģiju pārākums”. Uzņēmums izveidoja savu izmēģinājumu centru, kas ļāva uz daudzām lietām palūkoties citādi.

Sadursmes gadījumā autovadītājam vislielākās briesmas rada stūre un stūres statnis. Gaisa spilveni izveidoja mīkstu starpslāni starp vadītāju un stūri. Audi inženieri piedāvāja citu risinājumu: kā būtu, ja sadursmes gadījumā vienkārši attālinātu stūri? Autovadītājam nebūs pret ko atsisties un viņš netiks savainots. Protams, viņš tiks mests uz priekšu, taču iedarbosies drošības jostas un neļaus viņam atsisties pret priekšējo paneli.

Sistēmai tika dots nosaukums Procon-ten: saīsinājums no Programmed Contraction-Tension − ieprogrammēta sašaurināšanās-spriegums. Frontālā trieciena laikā dzinējs un pārnesumkārba aizvirzās uz automašīnas aizmugurējās daļas pusi, un tai brīdī iedarbojas trošu sistēma, novirzot stūres statni pretējā virzienā, proti, uz priekšu, tālāk prom no autovadītāja. Youtube pēc vaicājuma Procon-ten ir pieejami vairāki video – sākot no reklāmas līdz tādiem, kuros demonstrēta sistēmas darbība crash testos. 

1986. gads, shēma, kas demonstrē Audi sistēmas Procon-ten darbības principu. Sadursmes gadījumā trošu sistēma it kā ievelk stūri priekšējā panelī, novirzot to prom no autovadītāja.

Procon-ten tika prezentēta 1986. gadā. Tobrīd (un arī pašlaik) nekā tamlīdzīga pasaulē nebija. Sistēma bija pieejama automašīnās Audi 80, 90, 100, 200, darbojās līdz 1994. gadam, bet pēc tam zaudēja jēgu. Pirmkārt, drošības spilveni izrādījās vienkāršāki un lētāki. Otrkārt, zempārsega telpa kļuva arvien blīvāk nokomplektēta, un tajā nebija viegli atvēlēt vietu stūres statņa ievilkšanas sistēmai. Tomēr Procon-ten ir interesants inženierijas idejas piemērs, un vecie Audi ar šādu sistēmu var būt daudz drošāki, nekā tas šķiet pirmajā acumirklī.

Vēlāk, kā mēs zinām, gaisa spilveni sāka strauji pilnveidoties, automašīnā to kļuva arvien vairāk, parādījās gājēju drošības spilveni utt. Taču, kā saka izstrādātāji un ne tikai viņi, galvenais − lai nerastos situācijas, kad ir nepieciešami šie spilveni.