Škoda Octavia II (2004...2013)
Ekspluatācijas nianses

 
 
 
 

Šis automobilis ir ļoti populārs un izplatīts otrreizējā tirgū. Tiek piedāvātas daudzas versijas. Kuras no tām ir veiksmīgākas un kuras ne tik veiksmīgas?

Globālā platforma РQ35 apvieno automobili ar tādiem modeļiem kā VW Golf 5 un visiem tā atvasinājumiem: VW Touran, Tiguan, Seat Leon, Altea, Toledo, 2. paaudzes Audi A3 utt. Tehniski automobilis ir tuvs VW Golf 5 un Passat B6, ieņemot starpposma pozīciju pēc gabarītiem un masas, turklāt spēka agregātu klāsts ir pat plašāks nekā Golf.

   
  Škoda Octavia, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
 

Ar izturību pret koroziju Octavia – tāpat kā pārējiem VW koncerna automobiļiem – kopumā viss ir labi, bet krāsas nošķēlumus labāk novērst nevilcinoties. Versijām pirms modernizācijas (fotoattēlā) krāsu bieži vien noberž neveiksmīgas konstrukcijas durvju blīvētāji. Raksturīgie kaitinošie sīkumi – diezgan vāja stiklu tīrītāju trapece – var pievilt pēc 100 tūkst. km. Reizēm niķojas arī audio sistēmas galvenais bloks.

   
 

Benzīna dzinēji

Tiek uzskatīts, ka no benzīna dzinējiem vismazāk rūpju sagādā 8 vārstu motors 1,6 MPI (105 ZS), kura konstrukcija radusies vēl XX gadsimta astoņdesmitajos. gados. Šis dzinējs karburatora versijā tika uzstādīts jau VW Golf II un Audi 80. Pienācīgi uzturot, resurss spēj pieveikt 250...350 tūkst. km. Izplatītākā problēma saistīta ar droseļvārsta nepareizu darbību tā piesārņojuma dēļ. Droseļvārstu ieteicams tīrīt aptuveni ik pēc 40 tūkst. km. Turklāt tiešās iesmidzināšanas versija − 1,6 FSI (115 ZS) – vairs nav tik veiksmīga.

Dzinējiem 1,6 FSI un 2,0 FSI ir cita cilindru bloka galviņa un sarežģītāks GSM, kura ķēde mēdz izstiepties. Motoriem raksturīgas problēmas ar kartera ventilācijas sistēmu un piededžu veidošanos uz ieplūdes vārstiem un virzuļu gredzeniem. Simptomi − jaudas kritums un nestabila darbība tukšgaitā. Turklāt pirmo izlaiduma gadu motoriem ir tāda problēma kā apgrūtināta iedarbināšana aukstumā.

   
  Škoda Octavia, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
 

Piededži uz ieplūdes vārstiem – tipiska problēma dzinējiem 1,6 un 2,0 FSI. Lai risinātu problēmu, nākas noņemt cilindru bloku galvu.

   
 

Octavia tika komplektēta arī ar 1,4 l dzinējiem. Atmosfēras 16 vārstu 1,4 MPI nav slikts, bet 75…80 ZS smagai automašīnai – tas ir maz. Sērijas EA111 1,4 TSI dzinējs (120...130 ZS) ir dinamiskāks, ekonomiskāks, bet šie motori ir bēdīgi slaveni ar GSM ķēžu pārlēcienu, vāju virzuļu grupu un citām problēmām, īpaši tiem auto, kas režoti līdz 2011. gadam.

Dzinēji  1,8 un 2,0 TSI tiek uzskatīti par mazāk problemātiskiem, turklāt labāk izvēlēties par 2012. gadu jaunākus variantus. Tomēr GSM ķēžu resurss arī nav rekordliels, pēc 100 tūkst. km nereti vērojamas problēmas ar fāzgriezējiem. Uzlādētās versijas (2,0 Octavia RS) zināmas ar savu eļļas ēstgribu: 0,5 litri eļļas uz 1000 km – izplatīta parādība.

1,2 litru motoriem ir diezgan stipri cilindru bloki un galvas. Dzinēji spēj sasniegt 250…300 tūkst. km, bet pirmajām versijām GSM ķēde arī varēja izstiepties vai pārlēkt jau pēc 30…40 tūkst. km nobraukuma. Kopumā visas automašīnas VAG, kuru dzinējiem ir ķēdes piedziņa, nav ieteicams atstāt  uz nogāzes bez stāvbremzes. Tās arī ir ļoti uzmanīgi jāliek uz evakuatora un jāizvairās no vilkšanas ar trosi.
   
  Škoda Octavia, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
 

Modernizētajai Octavia priekšā un aizmugurē ir cita optika, cits pārsegs un panelis. Turklāt būtiski ir mainījusies dzinēju līnija.

   
 

Dīzeļi

Par veiksmīgāko tiek uzskatīts 1,9 litru dīzelis BLS/BXJ, versijas AVQ un BXE nedaudz atpaliek. Raksturīgās problēmas – eļļas noplūdes, resurss un sūkņa-sprauslu iestatīšana. Dzinējam nepatīk braukšana ar lielu slodzi lēnos apgriezienos: tas palielina ieliktņu nodiluma risku. 2,0 litru dīzelis ir problemātiskāks, īpaši – sērija BNA. Ir daudzas šī motora modifikācijas: jaunākajās ražotājs centies atrisināt iepriekšējo versiju problēmas.
   
  Škoda Octavia, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
 

Motors 2.0 TDI BNA no visproblemātiskākās sērijas. Šajā gadījumā noslīdēja balansieru un eļļas sūkņa moduļa dzenošās kloķvārpstas zobrata zobi.

   
 

Internetā var sastapt daudzus stāstus par “sešskaldni”. Tas attiecas uz eļļas sūkņa sešskaldņu piedziņas vārpstu, kas iebūvēta balansieru modulī. Šī vārpsta izgatavota no mīksta sakausējuma, tās skaldnes var nolietoties pie 100…150 tūkst. km nobraukuma. Rezultātā “sešskaldnis” vai nu pārstāj griezt eļļas sūkni, vai griež to ar izslīdēšanu. Eļļas bada rezultātā pirmā, protams, cieš turbīna, pēc tam ieliktņi un hidrokompensators.

   
  Škoda Octavia, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
 

Neveiksmīga sešskaldņu pavadiņa, kas iedarbina eļļas sūkni no vienas no balansa vārpstām.

   
 

Balansieru moduļi ar ķēdes piedziņu nav labāki: izjūk spriegotāja kurpe, noslīpējas piedziņas zvaigznes zobi. Moduļa piedziņas ķēdes sāk izslīdēt. Rezultāts tāds pats: eļļas spiediena krišanās. Reizēm balansieru moduli noņem pavisam un uzstāda vecu eļļas sūkni no motora 1,9 TDI.

Bez tam dzinējs pazīstams ar eļļas ēstgribu, antifrīza noplūdēm neveiksmīgas CBG konstrukcijas dēļ, kā arī  droseļvārsta piedziņas plastmasas zobratu bojājumiem. Pastāv versijas gan ar elektromagnētiskās sprauslām, gan arī ar pjezoelektriskām: ar mazāku resursu un dārgākām. 2,0 litru dīzeļiem ir arī augstāks CBG un virzuļu saplaisāšanas risks.

1,6 litru dīzelis, kas parādījās 2009. gadā, ir balstīts uz 2,0 TDI tehnoloģijām, bet ražotājs ir izdarījis secinājumus: balansieru vārpstu nav. Tomēr sprauslas − arī pjezoelektriskas, bet EGR konstrukcija mainījusies ne uz to labāko pusi: mezglu biežāk nepieciešams tīrīt.
   
  Škoda Octavia, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
 

Octavia Scout ar pieslēdzamu aizmugurējo riteņu piedziņu ir par 4 cm lielāks klīrenss un stiprākas aizmugurējās atsperes: laika gaitā tās mazāk nosēžas. Haldex uzmava ir pietiekami izturīga (150…200 tūkst. km), ja eļļa un filtri tiek mainīti ik pēc 60 tūkst. km.

   
 

Transmisija

Mehāniskās kārbas demonstrē normālu dzīvotspēju, lai gan primāro un sekundāro vārstu gultņi varēja būt izturīgāki. Pirmo izlaiduma gadu automašīnām problēmas varēja sākties jau pie 30…40 tūkst. km nobraukuma, pēc tam kārbu uzlaboja, un gultņu resurss pieauga vismaz divas trīs reizes.

“Automāta” Aisin vājā vieta – ne pārāk efektīvs siltummainis. Smagākajā gadījumā pārkaršanas dēļ hidrobloks var iziet no ierindas pēc 60…80 tūkst. km. Par laimi, bieži tā nenotiek, bet tie īpašnieki, kuri parūpējušies par papildus siltummaiņa uzstādīšanu, potenciāli ir atbrīvojušies no daudzām problēmām. Protams, visās kārbās ir jāmaina eļļa ik pēc 50…60 tūkst. km.   

Robotizētā 7 pakāpju kārba DQ200 ar sausajiem sajūgiem izpelnījusies diezgan negatīvas atsauksmes. Pirmo izlaiduma gadu automašīnām sajūgi nolietojās jau pēc 40…50 tūkst. km. Pēc uzlabošanas sajūgi sāka izturēt 100…120 tūkst. km. Šai PK raksturīgas problēmas ar mehatroniku un pārnesumu ieslēgšanas dakšām. Vien otrās paaudzes Octavia izlaiduma beigās – proti, līdz 2013. Gadam – DSG DQ200 tika vaļā no daudzām, bet ne visām “bērnu slimībām”. Kārbas stāvokli var saprast, diagnosticējot to ar skeneri.

6 pakāpju DSG DQ250 ar sajūgiem eļļas vannā ir dzīvotspējīgāka, turklāt vēlamākas ir versijas pēc 2008. gada. Papildus siltummaiņa uzstādīšana arī būs noderīga, un normālas ekspluatācijas gadījumā, nomainot eļļu ik pēc 60 tūkst. km, agregāts spēj nokalpot pat 250…300 tūkst. km.
   
  Škoda Octavia, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
 

Salons salikts kvalitatīvi, čīkstoņa parādās ne agrāk par 120…150 tūkst. km. Gan Škoda Octavia, gan arī daudziem VW raksturīgais defekts – vadu saišķa pārlūšana starp vadītāja durvīm un virsbūvi: šajā gadījumā pārstāj darboties stikla cēlāju vadības bloks, centrālā atslēga un spoguļu apsilde.

   
 

Ritošā daļa

Pirmo izlaiduma gadu automašīnām sailentbloki priekšējā piekarē nolietojās jau pēc 30…50 tūkst. km. Daži īpašnieki uzstādīja Audi A3 detaļas: to gumijas daļa ir viengabala, un tāpēc resurss ir lielāks. Pēc modernizācijas šie sailentbloki sāka izturēt 100…120 tūkst. km, tāpat kā pārējās detaļas: stūres uzgaļi, amortizatori un atbalsta gultņi, kā arī rumbu gultņi, kas tiek mainīti kopā ar rumbām.

Aizmugurējai daudzsviru piekarei parasti reti nepieciešams pievērst uzmanību līdz 120…160 tūkst. km, lai gan automašīnām pirms modernizācijas sailentbloki tajā nolietojās pēc 70…90 tūkst. km.

Octavia ne velti ir populāra: kopumā automašīna ir izdevusies veiksmīga. Protams, dažus VW koncerna konstruktīvos risinājumus grūti dēvēt par uzticamības paraugu, bet pašlaik tas laikam gan attiecas gandrīz uz visiem automobiļiem. Citiem vārdiem sakot, automašīna ar normālu dzinēja un transmisijas versiju, kā arī ar pārredzamu vēsturi būs labs ieguvums.
 
 
 
 
 

sagatavots / подготовлено brauc.com; car-use.lv ®