Lietus riepas
Stiprās un vājās puses

 
 
 
 

Reiz uzmanību pievērsa strīds kādā riepu forumā Internetā. Daži apgalvoja, ka lietus riepas nodrošina ievērojami lielāku saķeri ar mitru virsmu – asfaltu vai bruģi. Citi nepiekrita, sakot, ka lietus riepas ir paredzētas pavisam citiem nolūkiem. Kuram ir taisnība?

   
  auto rezerves daļas, riepas, lietus riepas, letas riepas, шины, дождевые шины, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
   
 

Diez vai izdosies sniegt viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu. Kā zināms, lietus riepu galvenais uzdevums ir novērst akvaplanēšanas efektu. Turklāt nav fakts, ka, piemēram, uz mitra bruģa lietus riepas parādīs labākas saķeres īpašības. To var izskaidrot ar vairākiem faktoriem.

Kā zināms, lietus riepām ir platāki kanāli protektora zīmējumā, lai novadītu ūdeni, rezultātā faktiskais kontakta laukums ar virsmu ir mazāks. Tas nozīmē, ka pārējos apstākļos riepas saķeres spējas ir pat mazākas. Lai to kompensētu, lietus riepas parasti tiek ražotas no mīkstākas gumijas, kurai ir labākas saķeres īpašības. Ir arī citi plusi: mīkstas riepas nodrošina ātrāku ieskrējienu un īsāku bremzēšanas ceļu, tās sniedz komfortablāku braukšanu uz slikta pārklājuma un rada mazāku slodzi uz automašīnas piekari.

Taču mīkstām riepām ir arī savi trūkumi. Tās rada lielāku troksni un ātrāk nodilst. Mīkstās riepas sliktāk saglabā formu, kas mazliet samazina kursa stabilitāti pagriezienos. Tāpat mīkstās riepas ātri iesilst, tādēļ tām parasti ir zemāki ātruma indeksi. Jebkuras riepas ir vairāku īpašību kompromiss, to skaitā − arī lietus riepas. Minētos trūkumus novērš, izvēloties gumijas sastāvu, kā arī izmantojot vairākus sastāvus vienā riepā.

Lielā atrumā lietus riepas bieži vien parāda 10…25 km/h rezervi: tur, kur parastās riepas jau peld, lietus – vēl brauc. Savukārt, veicot to pašu „aļņa testu” uz sausā asfalta, mīkstās lietus riepas, kā parasti, zaudē cietākam ātruma riepām. Principa viss ir atkarīgs no tā, ko ražotājs uzskata par galveno: saķeres īpašības vai resursu. Ja saķeri, tad lietus riepas būs stabilākas pret slīdēšanu nekā parastās. Ja resursu, tad lietus riepas parādīs līdzīgu vai mazliet sliktāku rezultātu.

Citiem vārdiem sakot, fizikas likumus ir grūti apmānīt, un, izvēloties riepas ar izteiktiem plusiem pie vieniem laikapstākļiem, vēlams rēķināties ar to sliktākām īpašībām citos braukšanas apstākļos. 
 
   
 

No vēstures

Daudzas tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas parastajās automašīnās, ir nākušas no autosporta, to skaitā arī lietus riepas. Akvaplanēšanas efektam uzmanību sāka pievērst jau XX gadsimta sešdesmitajos gados. Dažas idejas tika noformētas patentu veidā septiņdesmitajos gados, taču sērijveida lietus riepu ražošana sākās krietni vēlāk. Tās kļuva populāras, kad F-1 uzvarēja bolīds ar lietus riepām.
   
  auto rezerves daļas, riepas, lietus riepas, letas riepas, шины, дождевые шины, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
   
 

Goodyear kompānija pirmā uzdrošinājās izlaist lietus riepas parastām automašīnām: 1991. gadā parādījās pirmā nelielā sērija ar ātruma indeksu Т – līdz 190 km/h. Produktam bija liels pieprasījums tirgū, un drīz vien lietus riepas varēja ieraudzīt arī citu ražotāju klāstā.

 
   
 

No fizikas

Kāpēc rodas akvaplanēšana? Tāpēc, ka ūdens praktiski nesaspiežas, bet braukšanas laikā noteiktā ātrumā automašīnas svars paliek pārāk mazs, lai izstumtu ūdeni zem riepām. Protams, liela nozīme ir arī protektora zīmējumam un stāvoklim. Starp citu, kāpēc uzpeld tieši priekšējie riteņi, nevis aizmugurējie? Te viss ir ļoti vienkārši.

Automašīnas kustības laikā priekšējo riteņu priekšā parādās vilnis, kas paceļas augšā un aiziet uz sāniem. Ūdens slānī aiz riteņiem rodas sliede, kuru atkal aizpilda ūdens. Brīdī, kad aizmugurējais ritenis nokļūst tajā pašā punktā, parasti ūdens līmenis vēl nav paguvis ieņemt iepriekšējo stāvokli: pie ātruma 75...80 km/h aizmugurējais ritenis nonāk tajā pašā punktā pēc 0,1...0,15 sekundēm.
   
  auto rezerves daļas, riepas, lietus riepas, letas riepas, шины, дождевые шины, автозапчасти, авто запчасти, Inter Cars, intercars.lv
   
  Ir sarežģīta akvaplanēšanas sākuma ātruma aprēķināšanas formula, bet dažādi braukšanas testi parāda, ka vidēja viegla automašīna ar parastām (nevis lietus) riepām uzpeld pie ātruma 70...100 km/h. Turklāt, kā var noprast no tās pašas fizikas, jo vieglāka ir automašīna un jo vairāk nodilušas tās riepas, jo ātrāk parādīsies akvaplanēšana: ir zināmi daudzi gadījumi, kad mašīnas uzpeldēja un zaudēja vadāmību jau pie ātruma 50...60 km/h.
 
 
 
 
 

sagatavots / подготовлено brauc.com; car-use.lv ®