Elektromobiļi kļūs lētāki?
Moduļu elektroplatforma no VW

 
 
 
   
 

Kaut arī pagaidām elektromobiļi nav izplatīti masveidā, tomēr ar katru gadu to paliek aizvien vairāk. Tuvojas elektro revolūcija? Viss iespējams. Ja revolūciju nevar uzvarēt, to vajag vadīt un būt pirmajās rindās – tā nolēma koncernā Volkswagen.

   
  elektromobiļi, электромобили, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, car-use.lv
  Pa kresi minivens I.D. Buzz, centrā − Volkswagen I.D., ar kuru sāksies sērijveida ražošana uz platformas МЕВ, pa labi − krossovers I.D. Crozz. Tiek plānots, ka 2022.gadā elektromobiļus uz platformas МЕВ ražos jau astoņas VW rūpnīcas, kas tiks izvietotas trijos kontinentos.
   
 

Daudzus gadus atpakaļ platformas radīšana ļāva manāmi samazināt ražoto automobiļu pašizmaksu. VW nolēma izmantot šo taktiku arī elektromobiļu ražošanā. Koncerna mērķis ir vienkāršs un ambiciozs: samazināt elektromobiļu cenu, palielināt to pārdošanas apjomu un kļūt par elektromobiļu vadošo ražotāju pasaulē. Līdz 2025. gadam VW plāno izgatavot 10 miljonus elektromobiļu, tas ir, pārdot vairāk nekā miljonu automobiļu gadā.

Šodien galvenā barjera vājā infrastruktūra, bet gan augstā cena. Piemēram, elektriskais VW Golf Vācijā maksā apmēram 36 000 eiro − gandrīz divreiz dārgāk nekā parastās versijas. Tāpat ir arī ar citu ražotāju mašīnām un pārdošanas tirgiem. Un tomēr vācu koncerna pārstāvji paziņo, ka tuvā nākotnē elektromobiļi nemaksās dārgāk par dīzeļu automašīnam. To sasniegt palīdzēs kopējā platforma МЕВ (Modularer Elektrobaukasten), kura jau šodien praktiski gatava sērijveida ražošanai.

Pēc analoģijas ar platformu MQB, uz kuras jau tagad bāzējas apmēram 80% VW modeļu − no kompaktajiem hečbekiem līdz lielajiem krossoveriem, kā Teramont −, МЕВ arī būs mērogojama, un uz tās plānots ražot visus koncerna visu marku elektriskos modeļus – gandrīz 30 veidus. 
   
  elektromobiļi, электромобили, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, car-use.lv
 

Platforma МЕВ. Priekšējā piekare – ar McPherson statni, aizmugurējā – daudzsviru. Plakans baterijas bloks ar šķidro dzesētāju un iebūvētu drošības karkasu paceļ salona grīdas līmeni par 20 cm, toties tā ir līdzena grīda. Nav centrālā tuneļa un sliekšņu, kurus vajag pārkāpt. Platforma domāta automobiļiem, kuru pilna masa ir 1,5...2,5 tonnas, tāpēc arī bloks – mērogojams. Vēl viena nianse – bateriju izvietojums platformas centrā nodrošina gandrīz ideālu svara sadalījumu starp asīm– gandrīz 50:50. Plānotais elektromobiļa uz МЕВ platformas braukšanas attālums ar vienu uzlādi − 330...550 km pēc jaunās WLTP metodikas. Nav izslēgts, ka ar laiku šis skaitlis pieaugs. Jau šobrīd platformā ir ieliktas evolūcijas iespējas, piemēram – rezervēta vieta bezvadu uzlādes blokam.

   
 

Parametri

Elektroplatformai praktiski nav unifikācijas pēc komponentiem ar platformu MQB. МЕВ ar īsām pārkarēm un izstiepto riteņu bāzi nav parasto automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem platformas analogs, tā tika radīta no nulles, uzreiz pamatā orientējoties uz elektromobiļiem. Tās radīšanas process ilga trīs gadus.

Platformu projektēja, ja tā var izteikties, ar kalkulatoru rokās, par galveno prioritāti izvirzot lētumu un vienkāršību sērijveida ražošanā. Dārgie materiāli tika izslēgti pilnībā: nekādas oglekļa šķiedras, magnija sakausējumu utt. Pat alumīnijs tika izmantots minimāli: no tā izgatavots tikai baterijas korpuss zem salona grīdas. Šasijas tiek komplektētas no gataviem elementiem.     

Priekšā kopā ar uzlādes ierīci, radiatoru un vadības bloku novietots tradicionālais 12 voltu akumulators, kas baro elektroniku un tādu sistēmu kā ABS un ESP komponentes. Stūres vadība un bremzes − arī tradicionālie, nekādu vadību pa vadiem. Tāpēc ir sarežģītāk ierīkot autopilota sistēmu, bet tā ir vienkāršāk un lētāk, jo platformu projektēja reālisti, kuri saprot, ka tuvākajā laikā autopiloti diez vai būs masveidīgi.

Standarta izpildījumā elektromotors ar jaudu 125 kW (apmēram 170 ZS) kompakti izvietots aizmugurējā piekarē, kas ļāva panākt to, ka bagāžniekā ir zems grīdas līmenis. VW atgriežas pie aizmugures piedziņas? Teiksim tā: tas ir savs mārketinga elements. Elektroplatforma ir elastīga un universāla, piedziņa var būt jebkāda, tai skaitā – pilnpiedziņa, pietiek papildināt priekšējo asi ar elektromotoru. Ja runa par tradicionālajiem automobiļiem, tad mūsdienās aizmugurējā piedziņa ir prestiža elements.

Autoražošanas sākumposmā, kad vēl netika izgudroti sinhroniskie pusasu šarnīri, aizmugurējā piedziņa bija apstākļu spiests komponējums, lai arī ne pats lētākais pēc izpildījuma. Vēlāk notika masveida pāreja uz priekšējo piedziņu. Pat BMW un Mercedes-Benz jaunākie modeļi tika pārveidoti uz priekšējās piedziņas platformām, bet pamata modeļi turpināja turēties pie klasiskā varianta, par spīti augstajai pašizmaksai un sarežģītajai ražošanai. Toties elektriskā platforma ļauj ražot aizmugurējās piedziņas automobiļus, kuru izmaksas ir tādas pašas kā priekšējās piedziņas automobiļiem.

   
  elektromobiļi, электромобили, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, car-use.lv
 

Akumulatoru moduli var salikt kā mozaīku no divu tipu elementiem, kurus šobrīd koncernam VW ražo LG un Samsung. Tā kā moduļi ir uzsēdināti uz termopastas, tad bojājuma gadījumā tos var mainīt atsevišķi. Starp moduļiem atrodas spēka karkasa ribas. VW inženieri apgalvo, ka sānu trieciens pēc EuroNCAP metodikas neradīs baterijas bojājumu, jo enerģiju uz sevis uzņems bloka korpuss. 

   
 

Plāni un perspektīvas

Ar Volkswagen marku tiek ražoti vairāki modeļi, kas apvienoti kopējā sērijā I.D. Sērijveida ražošanas sākšana plānota 2019. gada beigās vācu pilsētiņas Cvikavas rūpnīcā, kur tagad tiek ražoti VW Golf un Passat. Par debitantu kļūs kompaktais hečbeks Volkswagen I.D., tad sagaidīsim krossoveru I.D. Crozz un minivenu I.D. Buzz. Jau 2020. gadā VW plāno tikai Vācijā pārdot apmēram 150 000 elektromobiļu, no kuriem 100 000 – ir I.D sērijas modeļi. Cvikavas rūpnīcas modernizācijai piešķirti 1,2 miljardi eiro, pārējo rūpnīcu modernizācija kopsummā izmaksās 6 miljardus eiro. 

Vienlaikus masveidā tiek būvētas uzlādes stacijas. VW koncerns plāno saviem spēkiem katrā no saviem 4000 autorizēto dīleru centriem Eiropā izveidot uzlādes punktus. Turklāt tiek plānots, ka pēc 2–3 gadiem uz galvenajām Eiropas automaģistrālēm darbu sāks 400 ātrās uzlādes staciju ar jaudu līdz 125 kW. Tās būs Eiropas kopējā tīkla Ionity stacijas, šo tīklu kopējiem spēkiem plāno attīstīt VW, BMW, Daimler-Benz un Ford. Arī lielie degvielas uzpildes staciju tīkli plāno izvietot pie sevis uzpildes ierīces elektromobiļiem. Tādējādi Eiropā, pirmkārt jau Vācijā, tiešām pieaugs elektromobiļu īpašnieku skaits.
   
  elektromobiļi, электромобили, auto rezerves daļas, автозапчасти, авто запчасти, car-use.lv
 

Elektroplatformas potenciālās iespējas parāda bolīds Volkswagen I.D. R (680 ZS., ieskriešanās 0...100 km/st. − 2,2 sek.), kam pamatā arī ir  МЕВ elementi. 2018.gada vasarā Pikes Peak International Hill Climb festivālā, kas notika ASV, šis aparāts pārsita esošo elektromobiļu ātruma rekordu.

   
 

Kaut gan Eiropa ne tuvu nav planētas pirmajās rindās automobiļu elektrifikācijā. Vācu mārketinga speciālisti lēš, ka Eiropas tirgū paliks vien 10% automobiļu, 40% paņems Amerika, bet atlikušos 50% − Ķīna. Kā tad sanāk – klasisko automobiļu ēra tiešām tuvojas savam norietam? Vai tiem vēl ir kādas izdzīvošanas izredzes? Dzīvosim redzēsim, gaidīt palicis pavisam maz.

 
 
 
 
 

sagatavots / подготовлено brauc.com; car-use.lv ®