Kārtējā komandējuma uz Lietuvu ietvaros, radās iespēja apmeklēt mikroautobusu rūpnīcu Altas, kura atrodas pie Viļņas. Kompānijas pārstāvji parādīja ražošanas procesu, un pastāsīta daudz interesantas lietas.

Iemesli, kuru dēļ mūs ieinteresēja mikroautobusu rūpnīca Lietuvā – diezgan saprotami. Pirmkārt, tas ir vienīgais šāda veida uzņēmums Baltijas valstīs. Otrkārt, tā ir viena no lielākām rūpnīcām Eiropā, kura ražo pasažieru vai specializētos mikroautobusus. Modeļu rindā, kurus ražo Altas, ir, piemēram, 22-vietīgie tūrisma modeļi, kā arī 25-vietīgie mikroautobusi, kuri ir speciāli konstruēti priekš sabiedriskā transporta. Zemāk redzamā attēlā – Altas maršrutnieks: šādas mašīnas darbojas Kauņā.

Atsevišķos gadījumos, kad runa iet, piemēram, par spectransportu, lietuvas kompānija var būt ne tikai ražotāja, bet arī projekta vadītāja lomā. Tieši tādā veidā tika saražotas aptuveni 100 Latvijai piegādātās ātrās palīdzības mašīnas, uz Mercedes-Benz Sprinter šasijas. Zemāk redzamā attēlā – pilnpiedziņas modelis.

Ražotnes laukums – 8 000 m². Tas – nav maz, bet arī – nav sevišķi daudz, priekš autorūpnīcas. Kā šo faktu savienot ar to, ka Altas – viens no vislielākiem šāda veida uzņēmumiem Eiropā? Lai atbildētu uz šo jautājumu korekti, jāsaprot ražošanas procesa būtību un šāda transporta noieta tirgus apjomus.

Īsāk sakot, ražošanas process norit sekojoši: no ražotāja tiek iepirkti gatavi kravas furgoni: šajā gadījumā - Mercedes-Benz Sprinter vai VW Crafter. No tiem tiek ražoti M2 un M3 kategoriju pasažieru modeļi. Interesanti ir tas, ka praktiski visā pasaulē sīksēriju modeļu ražošana ir organizēta tieši pēc šīs shēmas. Var rasties jautājums: kāpēc tieši tā? Vai nav vieglāk ražot specializētās un pasažieru versijas tieši Mercedes-Benz rūpnīcā? Nē, nav gan vieglāk.

Lielās autorūpnīcās, kā zināms, darbojas lielas, maksimāli automatizētas konveijeru līnijas. Tās ir orientētas pirmkārt uz daudz-maz standarta modeļu ražošanu. Turklāt, specializētais transports – tas ir salīdzinoši šaurs segmetns. Modeļu dažādība – diezgan plaša, tomēr ražošanas summārais apjoms – nav tik liels. Šāda transporta Eiropas tirgus apjomi – 15...16 tūkstoši vienības gadā. Šajā ciparā ietilpst visu marku specializētais un pasažieru transports, kurš tiek tirgots visās Eiropas valstīs. Ja runāt par specmodeļiem uz kaut kāda viena mikroautobusa markas šasijas, tad tās būs aptuveni 1 000 mašīnas gadā. Ja runāt par Altas rūnīcas ražošanas apjomiem, tad tie būs ap 400 mikroautobusi gadā.

Vienkārši runājot, lielai autorūpnīcai, kura ir orientēta uz lielu skaitu standarta modeļu ražošanu – nav ekonomiski izdevīgi uzstādīt konveijeri un novērsties uz gabalu vai sīksērijas produkcijas izlaišanu. Tāpēc arī pastāv salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kā Altas, kuri ražo specializētos modeļus. Šādi uzņēmumi – elastīgāki uz sīksēriju produkcijas vai individuāli pasūtīto modeļu ražošanu.

Uzņēmumi, kuri ražo šāda veida spectehniku, strādā pa tiešo ar galveno ražotāju. Kā tas notiek konkrētajā gadījumā: Altas inženieri izstrādā nestandarta mikroautobusa modeļa rasējumus, un tie tiek saskaņoti ar Mercedes-Benz. Tādējādi, netiek zaudēta Mercedes garantija.

Vispār, konkrētajā gadījumā, garantija sastāv it kā no divām daļām. Pirmā – tā ir standarta mezglu un agregātu (dzinējs, PK u.t.t.) garantija no Mercedes-Benz, bet otrā – Altas garantija pārveidotai automobiļa visrbūvei un papildus uzstādītam aprīkojumam. Sakarā ar to, ka 90% produkcijas iet uz Rietumeiropas tirgu, Lietuvas uzņēmumam ir oficiālie pārstāvji lielākā daļā Eiropas valstu, kuri nodrošina šo garantiju. Standarta garantija – divi gadi, bet pastāv garantijas pagarināšanas varianti līdz pieciem gadiem.

Bet visinteresantākais ir tas, kā tieši notiek mikroautobusu pārbūve. Sākas viss ar standarta kravas mikroautobusa sagatavošanu ražošanas procesam, bet konkrēti – ar izjaukšanu. Šīs mašīnas gaida savu rindu.

Dažas standarta modeļu detaļas ir liekas, kā, piemēram, šis apšuvums.

Nākamais posms – virsbūves spēka struktūras izmaiņas. Piemēram, tūrisma modeļiem aizmugurējā virsbūves daļa tiek pagarināta, jumtā tiek iestrādāta lūka, sānu bīdāmās durvis pārvēršas par sienu, bet bijušās kāju daļas vietā parādās papildus kravas nodalījums.

Sarkanās metāla sijas – tās ir īslaicīgās tehnoloģiskās palīgierīces. Kamēr tiek veikti virsbūves darbi, tās satur virsbūves struktūru, neļaujot tai nojukt.

Vienkāršā priekšējā stikla vietā var tikt uzstādīts liels panorāmas stikls. Sānu stikli arī var būt palielināti izmērā.

Tā tas izskatīsies jau gatavā veidā. No ārpuses šķiet, ka viss borts ir stiklots. Bet, ja ieskatīties, tad var redzēt, ka no iekšpuses stiklojuma laukums ir mazāks. Priekš kam tas tiek darīts? Šāds risinājums ļauj apvienot virsbūves stingrumu ar ārējo estētiku. Starp citu, konkrētajā gadījumā sānu stikli sanāk dubulti, kas samazina trokšņa līmeni salonā un atvieglo nepieciešamā mikroklimata uzturēšanu iekšpusē.

Kā jau tika minēts, tūrisma modelī bīdāmās sānu durvus tiek aizmetinātas un pārvērstas par borta daļu, bet pasažieru iekāpšana-izkāpšana notiek caur jaunām, specializētām bīdāmā tipa durvīm.

Lūk, viens no šādu durvju ražošanas posmiem. Attēlā var redzēt, ka pie metāla karkasa tiek pielīmēts stikls un ārējā plastmasas apdare. Priekš modeļiem, kuri tiek ražoti Altas rūpnīcā ir paredzēti speciālas formas stikli, kuri ir izstrādāti konkrētiem modeļiem. Principā, no tā varēja izvairīties. Bez Altas, Eiropā ir vēl vairāki uzņēmumi, kuri ražo tūrisma mikroautobusus. Šādam transporta veidam pastāv daudz-maz standartizēti bīdāmo durvju un stiklu modeļi. Laikam vienkāršāk būtu pirkt šīs durvis un stiklus, tomēr Lietuvas uzņēmuma pārstāvji attiecās no šīs idejas. Ar personīgā ražojuma durvīm un stikliem mikroautobusi izskatās estētiski pievilcīgāki.

Uzbūvēt tūrisma autobusu no kravas modeļa – nav tas vienkāršākais uzdevums. Bet vēl sarežģītāk – izgatavot virsbūvi pilsētas modelim, ar divvērtņu bīdāmām durvīm kā zemāk redzamā attēlā.

Pastāv vairākas nianses. Pirmkārt, tiek noņemts labais nesošais statnis: tā vietā atrodas divvērtņu durvju aile. Kas nozīmē, ka pirmais uzdevums – nodrošināt nepieciešamo virsbūves stingrumu pat bez šī statņa.

Otrais moments – zemā grīda pie ieejas durvīm. Grīdas standarta līmenis (norādīts ar bultu) paliek vadītāja zonā un aizmugurējā salona daļā.

Zemā grīda padara iekāpšanu-izkāpšanu ērtāku un sniedz iespēju novietot pandusu invalīdu ratiņu iebraukšanai. Bet, lai šādu zemo grīdu izveidotu, ir nepieciešama iejaukšanās ne tikai virsbūves struktūrā. Ir nepieciešams pārveidot kardānu, uz priekšu pārnest degvielas tvertni, kā arī pilnībā pārbūvēt izplūdes sistēmu tādā veidā, lai tā pilnībā ietilptu mašīnas priekšējā daļā, līdz posmam ar zemo grīdu. Zemāk redzamā attēlā var redzēt, ka izplūdes caurule atrodas zem vadītāja kabīnes.

Pēc visa redzētā rodas likumsakarīgs jautājums: vai nepasliktināsies virsbūves stingrums pēc visiem šiem pārveidojumiem? Kā parāda prakse, tad nepasliktināsies. Pat vairāk: lietuvas konstruktori aprēķināja jauno struktūru tā, ka pārveidotā virsbūve ir stingrāka par standarta variantu. To apliecina Lietuvā ražoto mikroautobusu trieciena testi. Lūk, eksemplārs, kurš izgāja šo testu.

Trieciena testu metodiku reglamentē Eiropas prasības šādiem mikroautobusiem. Vienkārši sakot, uz mašīnas sēdekļiem «apsēdināja» maisus ar smiltīm, kuri tēloja pasažierus. Bet tad tika imitēts kritiens ceļa grāvī: mikroautobuss tika apgāzts no 60 cm augstuma. Turklāt, tam iekšpusē tika uzstādīts speciāls rāmis, kurš ir nepieciešams virsbūves deformācijas pakāpes novērtēšanai. Ja trieciena brīdī virsbūve tiks iespiesta un pieskarsies rāmim, tad tās stingrums ir nepietiekams. Trieciena tests tika nokārtots veiksmīgi: virsbūve nepieskārās rāmim.

Ar virsbūves pārveidošanu viss tikai sākas. Salona izgatavošana – ne mazāk atbildīgs process, kurš sastāv no vairākām operācijām. Patīkami pārsteidza ražošanas procesa precizitāte un sakārtotība, kā arī kultūra kopumā. Katrā posmā tiek veikta noteikta operācija.

Process ir organizēts diezgan racionāli, turklāt – līdz pat detaļām. Katrā posmā ir stends ar instrumentiem un detaļām, un numurēta ir pat salona salikšanas stutmalka. Ja strādniekam salikšanas procesā beidzas, piemēram, noteikta numura pašgriezošās skrūves, viņš no rezerves plaukta ņem kārbu ar tāda paša numura skrūvēm un turpina darbu. Turklāt, noliktavas pārzinis regulāri apstaigā cehu, paņemot tukšās kārbas un to vietā noliekot pilnās. Tādējādi, katrs dara savu darbu, un strādniekam nav nepieciešams novērsties no ražošanas procesa, lai aizietu uz noliktavu pēc detaļām.

Pirms salona salikšanas, tiek montēts kondicionieris. Pastāv vairāki pieslēgšanas varianti: vai nu pie štata, vai nu pie atsevišķa kompresora. Ja tiek realizēts otrais variants, tad mašīnai rezultātā ir divi kondicionieri. Dabiski, ka tas prasa jaudīgāka ģeneratora uzstādīšanu. Zemāk redzamā attēlā – mikroautobuss ar atsevišķu papildus kondicionieri, kura bloks ir uzstādīts uz jumta.

Salonā tiek uzstādīti papildus šķidruma sildītāji, kas prasa jaudīgāka ūdens sūkņa uzstādīšanu. Sildītāja maģistrāles tiek ievilktas lejā, un, lai saliktu apkures sistēmu, mašīnu paceļ uz pacēlāja.

Zemāk redzamā attēlā – metāla profili salona bagāžas plauktu izgatavošanai un sēdekļu stiprinājumi.

Grīdas segums ir izgatavots no iztirūga materiāla. Ar zilu līmlentu laicīgi ir aizlīmēti metāla profili, kuri ir paredzēti sēdekļu stiprināšanai uz grīdas.

Viens no pēdējiem tūrisma mikroautobusa salona salikšanas posmiem. Skatoties uz šo attēlu, paliek skaidrs, kāpēc vēl ir nepieciešama jaudīgāka ģeneratora uzstādīšana esošā vietā. Izņemot kondicionieri, papildus slodzi uz borta tīklu rada salona apgaismojums. Bagāžas plauktiņā iemontētie gaismekļi ir uzstadīti virs katras sēdekļu rindas.

Bet tā notiek bagāžas plaukta izgatavošana.

Atševišķā cehā izgriež apšuvuma daļas no tapsēšanas materiāla un iekšējos finiera karkasus. Katrai detaļai ir savs konduktors – uz stenda karājas sagataves sarkanā krāsā. Pēc rūpnīcas pārstāvju teiktā, drīz finiera detaļu izgatavošanas process būs uzlabots: cehā ir paredzēts uzstādīt darbgaldus ar programmas vadību, kuri spēs izgriezt detaļas pēc iestatītiem parametriem, bez kondutkora.

Šī ir sēdekļu izgatavošanai paredzētā pildviela. Pastāv vairāki sēdekļu apšuvuma varianti, kuru izgatavo savā šūšanas cehā.

Sagatavošanās krāsošanai noris astevišķā cehā. Turpat ir izvietotas krāsošanas kameras.

Pēc salikšanas katrs mikroautobuss tiek pakļauts gala pārbaudei, kvalitātes kontroles posmā. Šīs mašīnas jau to izgāja, un ir gatavas doties pie klientiem. Zaļais, ar pacēlāju invalīdu krēsliem aprīkotais eksemplārs, dosies uz Norvēģiju.

Kopumā gan pati rūpnīca, gan tanī izlaižamā produkcija atstāja labvēlīgu iespaidu. Un tāpēc ir likumsakarīgi, ka lietuvas uzņēmuma spēkrati ir pieprasīti arī pie prasīgiem Vecās Eiropas un Skandināvijas valstu klientiem. Un šis pieprasījums tikai aug.

AdBlue vieglajiem automobiļiem
Dīzeļauto īpašnieku jaunā problēma

Kā parādīja mūsu nesen veiktā aptauja, daži vieglo dīzeļauto īpašnieki bieži vien nezina, kas ir AdBlue - tā iemesla dēļ, ka nav saskārušies ar to. Vai nu arī zina, ka tas ir kaut kāds šķidrums, kurš tiek ieliets kravas auto. Bet jaunāku vieglo auto īpašnieki jau zina par AdBlue no prakses, sakarā ar to, ka šis šķidrums ir nepieciešams viņu mašīnām. Un pats galvenais - paies ne tik ilgs laiks un tas būs nepieciešams gandrīz visiem dīzeļautomobiļiem.

Vērpstieņa piekare
Ekspluatācijas nianses

Ir nācies dzirdēt atšķirīgus viedokļus par vērpstieņa piekari: vieni saka, ka tās ir praktiski mūžīgas, bet citi tās dēvē par diezgan problemātiskām un ne lētām, remonta ziņā. Kam tad ir taisnība?

Mazda 3 (2004 - 2009 i.g.)
Ekspluatācijas nianses

Pirmās paaudzes Mazda 3 - diezgan populārs spēkrats Latvijas sekundārajā tirgū. Un ne velti: tam ir daudz plusu. Protams, ka neizpaliek arī bez mīnusiem.

Nissan Qashqai
Atsevišķas ekspluatācijas nianses

Mūsu sekundārajā tirgū Nissan Qashqai - diezgan populārs spēkrats. Plusu automobilim netrūkst, taču tam arī ir savas raksturīgās vājās vietas.