Mēs zinām, ka automobilim ir regulāri jāmaina eļļa, filtri un tamlīdzīgi. Bet kas notiek ar gaisa kondicionētāju? Vai par to jāatceras tikai tad, kad kaut kas notiek, vai tomēr vismaz reizi gadā veltīt tam uzmanību?

Saistībā ar šo jautājumu var minēt interesantu līdzību ar mūsdienu automātiskajām pārnesumkārbām, kurām automobiļa ražotājs ir noteicis eļļas maiņas intervālu. Var paļauties uz to (ražotāja noteikto), bet var arī paklausīt nevis automobiļa, bet pašas pārnesumkārbas ražotāju vai mehāniķu ieteikumus, kuri saka, ka, mainot eļļu ik pēc 50 000-60 000 km, pārnesumkārba kalpos par 30-40% ilgāk.

Ar gaisa kondicionētājiem ir līdzīgi. Tā efektivitāte ar laiku samazinās. Kāpēc? Tāpēc, ka pat no labā kārtībā esošas sistēmas pakāpeniski zūd aukstumaģents. Automobiļa gaisa kondicionētājs pēc uzbūves ir līdzīgs sadzīves ledusskapim. Taču atšķirība ir tāda, ka ledusskapis stāv uz vietas, bet gaisa kondicionētājs nepārtraukti ir pakļauts vibrācijām, kuru rezultātā aukstumaģents var izplūst pa savienojumu vietām.

Speciālisti apgalvo, ka 5-9% aukstumaģenta zudums sistēmā ir pilnīgi normāla parādība. Pēc viena gada efektivitātes pazemināšanās var nebūt pamanāma. Bet pēc diviem gadiem vai ilgāk ir visnotaļ iespējams, ka auto īpašnieks pat bez īpašu instrumentu palīdzības sajutīs, ka gaisa kondicionētāja darbība ir kļuvusi vājāka.

Kā zināms, uzpildot gaisa kondicionētāju, nepieciešams ne tikai aukstumaģents, bet arī eļļa. Kādu eļļu izvēlēties un cik daudz tās nepieciešams. Ir īpaši šim nolūkam paredzētas eļļas. Runājot par automobiļiem, kuru sistēmā ir R134 aukstumaģents (mūsdienās tādu ir lielākā daļa), nepieciešama polialkilglikola eļļa. Nepieciešamo eļļas veidu un daudzumu var noskaidrot specializētos katalogos vai ražotāja instrukcijā.

Visbiežāk izmanto eļļu ar 46 mm2/s viskozitāti. Eļļu ar 100 mm2/s viskozitāti izmanto retāk. Visas šīs eļļas ir sintētiskas. Dažu ASV ražotu automobiļu kondicionētājos izmanto minerāleļļu ar 150 mm2/s viskozitāti, taču tie ir reti gadījumi.

Maisīt dažādu veidu eļļas nav ieteicams. Prakse liecina, ka uzpildes laikā (kad kondicionētājs ir darba kārtībā) aukstumaģenta līmenis ir jāpapildina vidēji par 20-30 ml. Nomainot detaļas - radiatoru, filtru, ir jārēķinās ar 20-50 ml uz katru detaļu. Kompresora maiņas gadījumā pirms tā uzstādīšanas ir jāuzpilda 150-170 ml eļļas.

Cik tas ir būtiski? Salīdzinājumam var minēt, ka tas būtu aptuveni tāpat kā, ja dzinējā būtu paredzēts izmantot 5 litrus eļļas, bet tajā ielieti tikai 4 litri. Tas ir, eļļa sniegtos līdz mērtausta minimālajai atzīmei vai pat vēl zemāk, un turklāt neiedegtos eļļas spiediena brīdinājuma signāls. Kādu laiku šādi varētu braukt, taču maz ticams, ka šāds nepietiekamas eļļošanas režīms dzinējam nāk par labu. Ar gaisa kondicionētāju ir tāpat: kopā ar aukstumaģentu zūd tā sastāvā esošā eļļa (skatiet iespraudumu), kompresors sāk darboties daļēji nepietiekamas eļļošanas režīmā, pastiprinās nodilums. Ikgadējas pārbaudes/uzpildīšanas izmaksas ir aptuveni 30-50 eiro, bet kompresora cena var pārsniegt 500 eiro.

Veicot ikgadējo kondicionētāja pārbaudi, noteikti ir vērts nomainīt salona filtru un veikt antibakteriālu profilaktisko sistēmas tīrīšanu, lai neelpotu dažādas kaitīgas vielas. Ieteicams arī ieliet sistēmā ultravioleto krāsvielu (ja tā nav uzpildīta rūpnīcā), lai būtu vieglāk konstatēt noplūdes, kad tādas rodas. Citiem vārdiem sakot, gaisa kondicionētājam tāpat kā jebkuram citam agregātam apkope nekad nenāk par ļaunu. Turklāt, ja to veic regulāri un prasmīgi, tuvākajā laikā nebūs jāraizējas par remontu, bet, kad tam pienāks laiks, tas izmaksās lētāk.

-----------------------------------------------------------------------------------------

Viens no izplatītākajiem detaļu (caurulīšu, radiatoru u.c.) bojājumu iemesliem ir elektroķīmiskā korozija alumīnija un tērauda detaļu savienojuma vietās un sāls uz ceļiem ziemā. Detaļas tiek „saēstas”, un rodas noplūdes. Ideālā gadījumā bojātās detaļas ir vēlams nomainīt. Taču pieredze liecina, ka ne vienmēr iespējams ātri atrast nepieciešamo detaļu vai arī īpašnieks vēlas salabot esošo, jo tas ir lētāk. Protams, ka ne visu ir iespējams salabot, taču, ja veic remontu, tad tas ir jāveic pārdomāti.

Daudzu auto neveiksmīgie konstruktīvie risinājumi, sagādā problēmas īpašniekiem. Kā piemēru var minēt VW Sharan (1995.- 2009. g.) un tā „dvīņus” SEAT Alhambra un Ford Galaxy. Viena no neveiksmīgajām vietām ir zemspiediena maģistrāle, kas iziet no kompresora - tā regulāri tiek sabojāta izliekuma vietā. To var vienkārši salodēt, taču problēma drīz atkārtosies, jo caurulīte ir pārlieku izliekta. Prasmīgs remonts šādā gadījumā var būt stūreņa piemetināšana, lai piešķirtu konstrukcijai stingrību un noņemtu slodzi no caurulītes. Pēc remonta detaļu vajadzētu nocinkot.

Vai ir iespējams saremontēt cauru kondicionētāja radiatoru? Ideālā gadījumā labāk būtu to nomainīt. Taču, ja noplūde ir tikai no vienas sekcijas, ir iespējams arī remontēt. Fotogrāfijā 2007. gada Chevrolet Captiva. Automobiļa sistēmā jau rūpnīcā ir pievienota krāsviela, kas atvieglo noplūdes vietas konstatēšanu.

Šajā gadījumā bojāto sekciju vienkārši izolē, un aukstumaģents caur to vairs neplūst. Tas, protams, nav optimāls risinājums, jo daļēji bloķēts radiators pasliktina dzesēšanu. Ja bojātas divas vai vairākas sekcijas, radiators nav remontējams.

Auto, kuriem nav nepieciešamas tiesības
Francijas piezīmes

Runā, ka labi ir tur, kur neesam mēs. Ja runāt par «labi», tad viss ir relatīvi. Taču vienmēr ir interesanti tas, kā dzīvo cilvēki citās valstīs. Kā zināms, tad uz Francijas ceļiem ir diezgan daudz mikroautomobiļu, kuru vadīšanai nav nepieciešamas vadītāju tiesības. Kas tas ir par transporta līdzekli, un kāpēc tie ir tik populāri – stāsta viens bijušais mūsu līdzpilsonis, kurš uz doto brīdi dzīvo un strādā Francijā.

Mitsubishi Lancer Х
Ekspluatācijas nianses

Desmitas paaudzes (no 2007. gada) Mitsubishi Lancer – nav tas populārākais auto Baltijas valstīs. Tomēr spēkrats ir guvis nesliktu izplatību. Izskatot piedāvājumus sekundārajā tirgū, daži autoīpašnieki izvēlas Lancer tāpēc, ka Mitsubishi – tā tomēr ir japāņu izturība. Tajā pašā laikā spēkrats ir lētāks nekā analoga izmēra un izlaiduma gada Toyota vai Honda. Kas attiecas uz zemāku cenu, tad parasti tas tā ir. Bet, kā ar izturību?

Lāzerlukturi
Šodiena un perspektīva

Atmiņā nāk pagājušā gadsimta 90. gadi, kad ksenona lukturi bija premium-klases automobiļu lieta. Šodien ksenona gaismu savai mašīnai var uzstādīt jebkurš autoīpašnieks - tik ļoti izplatīta un pieejama kļuva šī opcija. Šo pašu ceļu iet gaismas diožu optika. Lāzerlukturi pagaidām ir kas jauns, taču tas ir tikai uz laiku. Kādas tieši ir šo lukturu priekšrocības un kāpēc daudzi auto vadītāji tos izmanto?

Akumulators - ārpus aizdomām?
Akumulatora baterijas pieslēgšanas nianses,
jeb nedaudz par «sīkumiem»

«Akumulators - ārpus aizdomām. Jauns. Oriģināls. Nesen nomainījām,» ar lepnumu paziņoja viena paziņa, stāvot pie auto, kura dzinējs ne par ko negribēja darboties pēc nakts stāvēšanas salā. Taču pietika ar paviršu skatu, lai aizdomas kristu tieši uz akumulatoru. Jebkurā gadījumā: no vienkāršākā uz sarežģītāko. Un akumulators ir pirmais pārbaudes ķēdē.