Vai gludas riepas ir kas slikts? Un vai gludas un platas riepas ir vēl sliktāk? Tad kāpēc Formula 1 bolīdi demonstrē tik izcilus rezultātus ar riepām, kurām vispār nav protektora? Tam pamatā ir vairāki savā starpā saistīti faktori.

Pirmkārt, tiksim skaidrībā ar terminiem: formulu riepām ir protektors – tas ir ārējais gumijas slānis, bet tam nav zīmējuma. Tas tad arī ir sacīkšu tipa protektors uz sausa asfalta. Protektors bez zīmējuma nodrošina lielāku saskares laukumu ar virsmu un līdz ar to arī lielāku saķeri, vai ne? Ne gluži.

Šie parametri nav tieši saistīti. Pirmkārt, sacīkšu riepas ir izgatavotas no cita sastāva gumijas – mīkstāka un „lipīgāka”. Tādām riepām, protams, ir īsāks kalpošanas resurss, taču tas šobrīd nav svarīgi. Otrkārt, formulu riepas sasilst līdz augstākai temperatūrai, bet arī tas vēl nav viss.

Pirmās formulas bolīdi veic pagriezienus milzīgā ātrumā. Sānu paātrinājums var sasniegt 4 g robežu, kur g – brīvās krišanas paātrinājums.

Vai taisnība, ka, jo mazāks atlikušais protektors, jo lielāka ir akvaplanēšanas iespēja? Jā, tā ir taisnība. Šajā sakarā var minēt kādu interesantu gadījumu.

Auto īpašnieks brauca ar riepām, līdz tās bija kļuvušas pilnīgi gludas. Automobilis mēdza „peldēt” pie neliela ātruma. Pēc tam īpašnieks iegādājās labas lietus riepas, nobrauca vienu sezonu (apmēram 15 000 km), bet nākamajā sezonā ar izbrīnu konstatēja, ka automobilim atkal radusies aizdomīga nosliece uz akvaplanēšanu. Tā, protams, nebija tik spēcīga kā ar pilnīgi gludām riepām, bet tuvu tam.

Vai tiešām jaunas riepas zaudēja savas īpašības vienas sezonas laikā? Nebūt ne. Vainīgi bija amortizatori. Daļēji nolietoti (50%) amortizatori var samazināt pret akvaplanēšanu drošu ātrumu par 20–30 km/h.

Kas nodrošina tādu saķeres spēku ar ceļu: protektora zīmējuma neesamība vai riepas platums? Ne gluži viens, ne otrs. Formulu riepām virsmas saķeres koeficients uz sausa asfalta ir aptuveni 1,5–1,8 reizes augstāks, nekā standarta ielas riepām, bet ir jāskatās vēl dziļāk.

Teorētiski, ja vienkāršam automobilim uzmontētu formulas slikus, tas pagriezienā noslīdētu no ceļa pie daudz mazāka ātruma. Kāpēc? Mazāka piespiedējspēka dēļ. Pirmās formulas antispārni lielā ātrumā rada piespiedējspēku, kas būtiski pārsniedz centrbēdzes spēku pagriezienā.

Citiem vārdiem sakot, tieši salīdzināt sacīkšu un ielas riepas nav korekti. Savukārt, attiecībā uz ielas riepām, kad tās nodilst gandrīz tik gludas kā Formula 1 sliki – to saķeres īpašības var pasliktināties pat uz sausa asfalta. Kāpēc? Tāpēc, ka ir nodilis ne tikai protektora zīmējums, bet arī augšējais gumijas slānis, kura uzdevums ir nodrošināt saķeri ar ceļu. Dziļāk zem tā atrodas cita sastāva gumija, kurai ir cits uzdevums.

Pastāv arī riepas ar biezāku virsmas slāni, kurās pēc protektora nodilšanas var „iegriezt” jaunu protektoru vai jaunais protektors „atsedzas” pats, kā tas ir dažiem modeļiem. Taču tas jau ir cits stāsts.
Protams, kāds brauc arī ar ne pavisam gludām riepām. Tā sakot – ja brauksi uzmanīgi, viss būs kārtībā. Vēl var sevi mierināt ar domu, ka protektors bez zīmējuma mazina rites pretestību. Tas palīdz ietaupīt degvielu. Ne velti autoražotāji veic oficiālā degvielas patēriņa mērījumus ar maksimāli nolietotām riepām. Taču diemžēl prakse liecina, ka situācijas, kad nepieciešama maksimāla riepu saķere, rodas bez brīdinājuma, bet ietaupīts grams degvielas nekompensēs virsbūves remonta izdevumus.

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Dažos manevros uz sausa asfalta nodilušas riepas demonstrē lieliskus rezultātus, kas ir līdzvērtīgi jaunām riepām. Atšķirība ir ievērojami pamanāmāka uz slapja asfalta. Tabulā ir sniegti vidējie dati par zīmolu riepām, kas uzstādītas vidusmēra „Golfa klases” automobilim. Protams, rezultāti var atšķirties vienā vai otrā virzienā atkarībā no riepu modeļa un tipa, kā arī no paša automobiļa, taču skaitlisko parametru atšķirības tik un tā saglabājas.

Tabulā redzams, ka nodilušas standarta riepas kļūst nevis sportiskākas, bet gan rada risku lietus laikā nobraukt no ceļa pie nebūt ne sacīkšu cienīga ātruma. Starp citu, uz ko ir spējīgas profesionālas gludās sporta riepas uz sausa asfalta? Šie skaitļi, protams, nav pat salīdzināmi ar standarta riepām.

Piemēram, Formula 1 automobilis paātrinās līdz 100 km/h 1,9 sekundēs un nobremzē līdz 0 km/h 1,4 sekundēs. Tā bremzēšanas ceļš ir vien 17 metri. Par ekonomiju un kalpošanas laiku nerunāsim: formulu riepu nobraukums ir vien 90–200 km atkarībā no gumijas sastāva, bet vienas riepas cena ir sākot no 800–1000 eiro.

Savukārt uz slapja asfalta formulas riepas ir tikpat bezspēcīgas kā nodilušas standarta riepas, tāpēc pat sacīkšu bolīdiem lietus laikā uzstāda riepas ar protektoru ūdens novadīšanai no saskares laukuma.

Auto, kuriem nav nepieciešamas tiesības
Francijas piezīmes

Runā, ka labi ir tur, kur neesam mēs. Ja runāt par «labi», tad viss ir relatīvi. Taču vienmēr ir interesanti tas, kā dzīvo cilvēki citās valstīs. Kā zināms, tad uz Francijas ceļiem ir diezgan daudz mikroautomobiļu, kuru vadīšanai nav nepieciešamas vadītāju tiesības. Kas tas ir par transporta līdzekli, un kāpēc tie ir tik populāri – stāsta viens bijušais mūsu līdzpilsonis, kurš uz doto brīdi dzīvo un strādā Francijā.

Mitsubishi Lancer Х
Ekspluatācijas nianses

Desmitas paaudzes (no 2007. gada) Mitsubishi Lancer – nav tas populārākais auto Baltijas valstīs. Tomēr spēkrats ir guvis nesliktu izplatību. Izskatot piedāvājumus sekundārajā tirgū, daži autoīpašnieki izvēlas Lancer tāpēc, ka Mitsubishi – tā tomēr ir japāņu izturība. Tajā pašā laikā spēkrats ir lētāks nekā analoga izmēra un izlaiduma gada Toyota vai Honda. Kas attiecas uz zemāku cenu, tad parasti tas tā ir. Bet, kā ar izturību?

Lāzerlukturi
Šodiena un perspektīva

Atmiņā nāk pagājušā gadsimta 90. gadi, kad ksenona lukturi bija premium-klases automobiļu lieta. Šodien ksenona gaismu savai mašīnai var uzstādīt jebkurš autoīpašnieks - tik ļoti izplatīta un pieejama kļuva šī opcija. Šo pašu ceļu iet gaismas diožu optika. Lāzerlukturi pagaidām ir kas jauns, taču tas ir tikai uz laiku. Kādas tieši ir šo lukturu priekšrocības un kāpēc daudzi auto vadītāji tos izmanto?

Akumulators - ārpus aizdomām?
Akumulatora baterijas pieslēgšanas nianses,
jeb nedaudz par «sīkumiem»

«Akumulators - ārpus aizdomām. Jauns. Oriģināls. Nesen nomainījām,» ar lepnumu paziņoja viena paziņa, stāvot pie auto, kura dzinējs ne par ko negribēja darboties pēc nakts stāvēšanas salā. Taču pietika ar paviršu skatu, lai aizdomas kristu tieši uz akumulatoru. Jebkurā gadījumā: no vienkāršākā uz sarežģītāko. Un akumulators ir pirmais pārbaudes ķēdē.