Ideālā variantā,
FSI / TFSI un tamlīdzīgajiem dzinējiem ir paredzēta 6. paaudzes
gāzes iekārta. Kā tā darbojas un ar ko atšķiras no 5. paaudzes
iekārtas? Un starp citu, ar ko 5. gāzes iekārtas atšķiras no 4.
paaudzes iekārtām? Arī šinī jautājumā mēdz rasties juceklis. Bet
par visu pēc kārtas.
Mēs jau stāstījām
kuriozu atgadījumu,
kad vienam automobiļa īpašniekam piedāvāja 5. paaudzes gāzes
iekārtu, taču sakarā ar to, ka spēkratam ir jaudīgs dzinējs,
esot nepieciešama divu reduktoru uzstādīšana. Par laimi, cilvēks
izrādījās zinošs un devās pie citiem gāzes iekārtu
uzstādītājiem.
Kāpēc tā? Tāpēc, ka reduktors ir
4. paaudzes iekārtās. Piektās paaudzes gāzes iekārtās reduktora
vairs nav: gāze tiek padota cilindros šķidrā veidā. Starp citu,
tieši tāpēc ceturtā paaudze neiedarbinās uz gāzes (izņemot
avārijās palaišanas režīmu), bet piektā iedarbinās.
Arī
sestā paaudze iedarbinās
uz gāzes. Pēc būtības 6. paaudzes iekārta ir 5. paaudzes
evolūcija: arī tur gāze tiek padota šķidrā veidā. Taču, ja 5.
paaudzes iekārtā ir gāzes sprauslas, tad 6. paaudzē to vairs
nav, un gāze tiek padota caur degvielas sprauslām.
Ja jau iekārtas konstrukcija ir
kļuvusi vienkāršāka, tad arī cenai vajadzētu būt zemākai?
Kāpēc tā ir augstāka? Vismaz tehnoloģiskā
ziņā iekārtas konstrukcija nepalika vienkāršāka. Pirmkārt, parādījās saskaņošanas
modulis. To vēl mēdz saukt par FSU: fuel
selection unit. Tiek uzstādīti arī papildus sūkņi. Tas tiek
darīts tāpēc, ka benzīna sūknis nespēj attīstīt spiedienu, kurš
pārsniedz 6 atmosfērām. Gāzei ir zemāka vārīšanās temperatūra,
tāpēc augstspiediena degvielas sūkņa rajonā spiediens var
sasniegt 20...25 atmosfēras. Starp citu, par augstspiediena
degvielas sūkni runājot, tā nav drukas kļūda: dzinējiem ar tiešo
iesmidzi degvielas sistēmā ir augstspiediena sūknis, kurš
attīsta spiedienu virs 100 atmosfērām.
Palīgsūkņu darbība nav
nepārtraukta. Palaišanas brīdī tiek iesaistīts viens sūknis, bet
pārslēdzoties no gāzes uz benzīnu – divi (ir dzirdams raksturīgs
kviecoša trokšņa fons). Sestās paaudzes gāzes iekārtas cena,
4-cilindru motoram var sākties ar 1500...2000 Euro. Taču ir arī
lētāki varianti. Pēc būtības, tā ir 4. paaudzes uzstādīšana:
reduktors, gāzes sprauslas kolektorā u.t.t. Apkope arī ir
analoga. Protams, ka ir atšķirības konstrukcijas ziņā un
darbības algoritmā, un viena no galvenajām atšķirībām ir daļējā
benzīna padevē. Vienai iekārtai tie varbūt 20%, citai – 20...50%
un tikai atlikusī daļa tiek aizstāta ar gāzi. Benzīna padeve ir
nepieciešama tāpēc, lai nepārkarstu sprauslas. Tas atgādina
gāzes iekārtas darbību uz dīzeļdzinēja: tur arī tikai daļa no uz
cilindriem padodamās dīzeļdegvielas tiek aizstāta ar gāzi, taču
tam ir cits iemesls: gāzes cetānskaitlis ir par zemu normālai
dzinēja darbībai.
Ceturtās paaudzes gāzes iekārtas
uzstādīšanas uz tiešo iesmidzes dzinēju cena sākās ar 1 100 Euro,
4-cilindru agregātam. Un tamlīdzīgs risinājums nav nekas
neparasts: auto gāzes iekārtu ražotāji piedāvā iekārtu
komplektus vairākiem automašīnu modeļiem. Eiropā tādas iekārtas
uzstādīšana uz motoru ar tiešo iesmidzini arī ir diezgan
izplatīta, un bieži vien šie spēkrati nokļūst Latvijas lietoto
auto tirgū. Kā piemērs – lielais Subaru automobiļu skaists no
Itālijas. Ar šādu spēkratu apkopi mēdz rasties sarežģījumi, jo
gāzes dators bieži vien ir slēgts no pieslēgšanas: nav pat datu
nolasīšanas iespējas. Taču šodien problēmai ir piemeklēts
risinājums: vadības bloku ir iemācījušies
pārprogrammēt, un, lai arī auto gāzes iekārtas uzstādīšana uz dzinēju ar
tiešo iesmidzi ir dārgs prieks, tomēr ne viss ir tik bezcerīgi
kā šķiet.